Kāpēc ir gadalaiki?
Tu jau zini, ka Zeme griežas ap Sauli un ap savu asi. Vienu reizi ap Sauli Zeme apgriežas 365 dienās jeb vienā gadā.
Zemes ass ir slīpa. Zemeslode ir it kā noliekusies uz vieniem sāniem. Tādēļ visi zemeslodes apgabali nesaņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu. Karstā josla ap ekvatoru visu gadu saņem daudz Saules siltuma, bet aukstā josla maz. Šajās joslās nav gadalaiku.
Mērenā josla dažādos gada laikos saņem dažādu siltuma daudzumu. Tāpēc tur mainās aukstāki laika apstākļi ar siltākiem. Tos sauc par gadalaikiem.
No Zemes izskatās, ka Saule dienas laikā pārvietojas pie debesīm, taču tās diennakts kustība dažādos gadalaikos ir atšķirīga.
Svarīgi!
Ziemā Saules ceļš virs horizonta ir viszemākais un visīsākais. Zeme saņem maz gaismas un siltuma. Dienas ir īsas, ir auksti. Pavasarī un rudenī Saule pārvietojas pie debess vidējā augstumā. Zeme saņem vidēju siltuma un gaismas daudzumu. Vasarā Saules diennakts ceļš iet visaugstāk un tas ir visgarākais. Dienas ir garas, ir karsti.
Atsauce:
http://www.liis.lv/astron/IE_version/AstroAz/NoZemraug/Debspidkust.htm
http://www.astro.lv/