1. Cilvēka attīstība

Tikko dzimis bērns ir jaundzimušais.

 

Viņš nespēj patstāvīgi kustēties, sēdēt, runāt, daudz guļ. Par tikko dzimušu bērnu nemitīgi jārūpējas: jāsilda, jābaro, jāmaina autiņus. Tikko dzimušam bērnam, tāpat kā cilvēkam jebkurā vecumā, ir svarīgi justies mīlētam.

Līdz 1 gada vecumam bērnu sauc par zīdaini.

 

Šajā vecumā bērns strauji aug un ļoti daudz iemācās: sēdēt, rāpot, stāvēt, staigāt, rotaļāties, kontaktēties ar cilvēkiem.

Līdz 11 gadu vecumam cilvēku sauc par bērnu.

 

Bērns turpina augt un mācīties. Viņš iemācās kontrolēt savu ķermeni un uzvedību, runāt, lasīt, rakstīt, mācās atbildēt par savu rīcību un sadarboties ar citiem cilvēkiem. Bērns ļoti viegli var apgūt jaunas zināšanas un prasmes.

12 - 18 gadu vecumā cilvēks ir pusaudzis.

 

Šajā laikā strauji mainās viņa ķermenis - bērns kļūst par pieaugušo. Pusaudžiem ir svarīgi būt kopā ar vienaudžiem, justies pieņemtiem sabiedrībā. Pusaudži ir ļoti aktīvi, var iemācīties daudz jaunu zināšanu un paveikt daudz labu darbu.

19 - 25 gadu vecumā cilvēks ir jaunietis.

 

Šajā vecumā cilvēka ķermenis jau ir izaudzis. Jaunietim  jāapgūst profesija un jāmācās sākt dzīvot patstāvīgu dzīvi, uzņemties atbildību.

Pēc 25 gadu vecuma cilvēks ir pieaugušais.

 

Parasti viņš veido ģimeni, strādā, audzina bērnus.