5. Stepes un prērijas

 

Pļava ir ekosistēma, ko veido daudzgadīgi lakstaugi. Pļavas parasti ir izveidojušās ilgstošas ganīšanas un pļaušanas rezultātā. Mūsu valsts atrodas mežu zonā. Tas nozīmē, ka gandrīz neviena pļava pie mums nevar ilgstoši pastāvēt, ja tā netiek īpaši uzturēta – ganīta vai pļauta. Ja pļavas netiek ganītas vai pļautas, tās pamazām aizaug ar kokiem vai krūmiem.

 

Ja jau pļava ir cilvēka uzturēta ekosistēma, tad vai patiešām pie mums nebija pļavu sugu tajos senajos laikos, kad cilvēki vēl nenodarbojās ar lauksaimniecību? Nelielās platībās pļavas pie mums ir pastāvējušas arī bez cilvēka palīdzības. Pirms vairākiem gadu tūkstošiem mūsu mežos bija daudz vairāk lielo zālēdāju dzīvnieku nekā tagad. Viņi ganījās mežos, kur ne tikai nograuza lakstaugus, bet pamielojās arī ar jauno koku dīgstiem. Tā viņi „iekopa” nelielas mežu pļavas vai lauces, kur koki nevarēja ieaugt, ja pārāk garšoja sumbriem vai aļņiem.

 

Arī mūsdienās pļavas var veidoties dabiski. Piemēram, bebrs ir izveidojis aizsprostu uz kādas upes – appludinājis ieleju un aizvācis kokus. Pēc kāda laika, kad aizsprosta apkaimē vairs nav to koku, kas garšo bebriem, bebrs savu ūdenskrātuvi pamet un dodas uz citu vietu taisīt jaunu aizsprostu. Vecais aizsprosts vairs netiek uzturēts un pēc kāda laika sabrūk. Bijušās ūdenskrātuves vietā nu ir „bebru pļava” – klaja platība, kurā aug pļavu augi. Taču ilgākais 10 gadu laikā šī vieta aizaug ar kokiem un krūmiem – pļavas vietu atkal ieņem mežs. 

 

 

Latvijas pļavās aug lakstaugi - dažādas smilgas, margrietiņas, kumelītes, zirgskābenes un citas. Pļavās ligzdo dažādas putnu sugas - cīruļi, griezes un citas. Ziedos paslēptuvi un barību meklē dažādi zirnekļi un kukaiņi. Tajās ganās zālēdāji - stirnas, brieži.  Nelielu ieskatu par Latvijas pļavu iemītniekiem var gūt, apskatot video (no 3:54-4:33 minūtei).

 

 

Vairāk par pļavu veidiem un pļavas augiem vari lasīt Latvijas Dabas fonda mājas lapā.

 

Stepes ir plaši bezmežu apgabali, kuros aug graudzāles, sīpolaugi un citi lakstaugi. Koku augšanai tur ir pārāk maz mitruma. Tāpēc krūmu audzes un nelielas birzis ir sastopamas tikai retumis. Stepēs ir krasi izteiktas temperatūras atšķirības starp ziemu un vasaru. Ziemā uzkrīt sniegs un temperatūra var noslīdēt pat līdz -20 °C. Vasara ir gara, karsta un sausa. Temperatūra ir apmēram +20 °C līdz +25 °C.

 

 

Stepes ir visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Ziemeļamerikā stepes sauc par prērijām, bet Dienvidamerikā — par pampām. Ļoti plašas stepes ir Āzijā, Eiropā stepes aizņem daļu Ukrainas un Krievijas teritorijas.

 

Stepē dzīvo daudz sīkie grauzēji: susliki, kāmji, lēcējpeles, murkšķi. Tos medī čūskas, lapsas un ērgļi. Lielākie stepes dzīvnieki ir antilopes un kamieļi. Stepes ainavas, augus un dzīvniekus vari apskatīt video:

 

 

Savannas veidojas Zemes karstajā joslā vietās, kur ir ļoti augsta gada vidējā temperatūra (ap +24 °C) un izteikti lietus un sausuma periodi. Sausuma periodos savannas izkalst, tāpēc tur nevar izaugt lieli koki. Savannas atrodas Dienvidamerikā, Austrālijā un Āfrikā.

 

 

Savannas ir plaši līdzenumi, kur aug gara zāle, vietām aug atsevišķi koki (baobabi, akācijas) un krūmāji. Sausuma periods ilgst pusgadu. Šajā laikā nokrišņu ir ļoti maz, un viss izkalst. Kad sākas lietus sezona, zāle ātri sazaļo un sasniedz pat 2 metru augstumu.

 

 

Savannā aug dažādi lakstaugi un ir liela dzīvnieku daudzveidība. Mums labāk pazīstama ir Āfrikas savanna. Tajā ganās augēdāji - antilopes, zebras, žirafes, ziloņi. Savannās dzīvo dažādu sugu čūskas, ūdeņos mīt nīlzirgi un krokodili. Savannās dzīvo daudzveidīgas  putnu sugas - sekretārputni, grifi, strausi un citas. Ir daudz plēsīgo zīdītāju - lauvas, hiēnas, leopardi, gepardi. Video vari vērot Āfrikas savannas ainavas un iemītniekus.

 

 

Katram no mums ir iespēja ielūkoties, kas Āfrikas savannā notiek šobrīd, jo atsevišķās vietās ir novietotas vebkameras, kuras visu laiku pārraida attēlu. Viena no šādām iespējām ir vietnē www.wildearth.tv. Vebkamera ir novietota pie  Dienvidāfrikas rezervāta zvēru dzirdītavas. Kamera tiek kontrolēta 24h diennaktī un, ja kas interesants notiek, tas tiek pietuvināts.