1. Aizsargājamie dabas objekti

 

Cilvēki ir sapratuši, ka katrai augu un dzīvnieku sugai ir svarīga nozīme sava vieta dabiska līdzsvara saglabāšanā. Tāpēc katra suga ir jāsaglabā. Bet kā to izdarīt, ja vide ir mainīta? Šim nolūkam tiek saglabātas neskartas dabas teritorijas. Ar likumu tiek noteikts, ka tās ir aizsargājamas.

 

Video par Latvijas īpaši aizsargājamām teritorijām vari apskatīt šeit:

 

 

Dabas rezervāti ir teritorijas, kurās cilvēki nedrīkst iejaukties. Tajās nedrīkst ieiet bez speciālas atļaujas. Rezervātā nedrīkst lasīt augus, sēnes, kurināt ugunskurus un citādi iejaukties dabiskajā vidē. Dabas rezervātus iekārto vietās, kurās ir saglabājusies neskarta vide, sastopami reti augi un dzīvnieki. Latvijā ir četri dabas rezervāti. Sameklē tos kartē!

  

Grīņu dabas rezervāts dibināts 1936. gadā. Rezervāts atrodas Liepājas rajona ziemeļdaļā Sakas pagastā starp Pāvilostu un Ziemupi. Grīņu dabas rezervātā  mitras priežu un bērzu audzes mijas ar mitrām grīšļu un graudzāļu pļavām. Šāda vide Latvijā sastopama tikai dažās vietās Baltijas jūras Kurzemes piekrastē. Šajā dabas rezervātā aug tieši šādai videi piemēroti augi, piemēram, grīņu sārtene. Citur tā praktiski nav sastopama.

 

 

Moricsalas dabas rezervāts atrodas Ventspils rajonā Usmas ezerā. Tas dibināts 1912. gadā. 90 % Moricsalas teritorijas klāj galvenokārt platlapju mežs ar ļoti daudzveidīgiem augiem - ozoli, liepas, kļavas, kadiķi, ievas, lazdas, pīlādži u. c. Salā aug ļoti daudz retu augu, ķērpju un sēņu sugu.

 

 

Krustkalnu dabas rezervāts dibināts 1977. gadā.  Rezervāts atrodas Madonas rajonā. Tas ir  dibināts, lai saglabātu dabiskā stāvoklī mežu un ūdeņu vidi, retus augus un dzīvniekus, kā arī ainavas. Rezervāta teritorija ļoti pauguraina. Tajā ir daudzas upes, ezeri un avoti. Šādā vidē sastopamas ļoti daudzas sēņu, augu un dzīvnieku sugas, arī retas sugas.

 

 

Teiču dabas rezervāts dibināts 1982. gadā. Tas atrodas Madonas un Jēkabpils rajonā. Rezervātā ietilpst lielākā daļa no Teiču purva.  Tā ir lielākā Latvijā aizsargāta mitrāju platība. Teiču dabas rezervāts dibināts, lai saglabātu Teiču purvu un ar to saistītos mitros mežus. Teiču dabas rezervātā aug daudzveidīgi mitru vietu augi. Tajā ligzdo ļoti daudz putnu. Tā ir gājputnu, it sevišķi dzērvju un zosu, atpūtas vieta.

 

 

Nacionālos parkus izveido, lai aizsargātu gan tajos esošās dabas un kultūras vērtības, gan arī lai izglītotu par šādu aizsardzību un tās nepieciešamību citur. Nacionālie parki kalpo arī atpūtai un tūrismam. Izveidojot nacionālos parkus, tiek izstrādāti arī  noteikumi parku apmeklētājiem, un tiem, kas parka teritorijā dzīvo un strādā. Latvijā ir 4 nacionālie parki.

Gaujas nacionālais parks dibināts 1973. gadā. Tas atrodas Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonos. Parka mērķis ir aizsargāt mazpārveidotas teritorijas, kam raksturīga liela bioloģiskā daudzveidība, iežu atsegumus, reljefa formas, laukakmeņus, avotus, kā arī tipiskās ainavas, dabas un kultūras pieminekļus un veicināt dabas tūrismu. Gaujas nacionālā parka teritorijai cauri stiepjas Gaujas senleja. Tas ir Gaujas ielejas krāšņākais posms.

Gaujas nacionālā parka teritorijā pārsvarā aug mežs, kurā sastopamas gandrīz visas Latvijā augošās platlapju koku sugas. Gaujas nacionālā parka teritorijā atrastas daudzas aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas.

Gaujas nacionālo parku iecienījuši tūristi. Visvairāk tūristu ir Siguldā un Cēsīs, arī Turaidas muzejrezervātā, Līgatnes mācību un atpūtas parkā, Āraišu muzejparkā. Daudzi tūristi apmeklē tādus ģeoloģiskus objektus kā Zvārtes iezis, Ērgļu klintis, Sietiņiezis u. c. Ūdenstūristu vajadzībām Gaujas, Amatas un Braslas krastos iekārtotas apmetnes, bet autobraucējiem autotūristu maršruti un apmetnes.

 

 

Ķemeru nacionālais parks dibināts 1997. gadā. Tas atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijas rietumdaļā, Jelgavas, Rīgas un Tukuma rajonā. Ķemeru nacionālais parks dibināts, lai saglabātu  aizsargātu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus. Parkā atrodas meži, purvi, sekli ezeri, kā arī piejūras kāpas. Parka teritorijā atrasti 25 % no Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītajām augu sugām un puse no Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītajām putnu sugām -  jūrasērglis, čūskērglis, melnais stārķis un citi.

 

 

Slīteres nacionālais parks dibināts 1999. gadā. Tas atrodas  Dundagas un Kolkas pagastu teritorijā un ietver arī Baltijas jūras teritoriju līdz 10 m dziļumam. Slīteres nacionālajā parkā ietilpst Dundagas Zilie kalni, kas ir senā Baltijas ledus ezera krasts. Starp Zilajiem kalniem un jūru atrodas purvains līdzenums. Tuvāk jūrai atrodas senas kāpu grēdas un padziļinājumi starp tām – purvainas vigas. Slīteres nacionālajā parkā atrastas daudzas sēņu, augu un dzīvnieku sugas, tai skaitā ļoti retas. Slīteres nacionālais parks ietverts Putniem starptautiski nozīmīgo vietu sarakstā. Kolkasragā pavasarī var labi novērot gājputnu ierašanos Latvijā.

 

 

Rāznas nacionālais parks izveidots 2007. gadā. Rāznas nacionālais parks izveidots, lai saglabātu Rāznas ezera un ar to saistīto sugu daudzveidību, Latgales kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības.

Parkā ir ezeri, pļavas, meži, avoti un avotu purvi. Viens no skaistākajiem ezeriem ir Ežezers, kurā ir 26 salas. Parkā atrodamas daudzas sēņu, augu un dzīvnieku sugas, tai skaitā ļoti retas. Zivīm visbagātākais ir Rāznas ezers. Tajā konstatētas 27 zivju sugas, kas ir aptuveni 90% no Latvijas ezeros mītošajām zivīm. Septiņas no tām ir Latvijā īpaši aizsargājamās zivju sugas.

 

Biosfēras rezervāts ir plaša teritorija, kurā atrodas starptautiski nozīmīgas ainavas. To izveidošanas mērķis ir nodrošināt dabas daudzveidības saglabāšanu, veicinot ilgtspējīgu teritorijas sociālo un ekonomisko attīstību. Latvijā ir nodibināts Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts.

 

Dabas parki ir teritorijas, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskas vērtības un kas ir piemērotas sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai. Latvijā ir vairāki dabas parki, piemēram, Tērvetes dabas parks, Gaiziņkalna dabas parks un citi.

 

Dabas pieminekļi ir atsevišķi dabas veidojumi: koki, alas, avoti, gravas, klintis, ūdenskritumi, akmeņi un citi dabas retumi, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība.

 

Aizsargājamo ainavu apvidi ir teritorijas, kas izceļas ar īpašu skaistumu, piemēram, Vecpiebalga, Vestiena, Ziemeļgauja.

 

Dabas liegumi ir teritorijas, kur atrodas reto un izzūdošo vietējo savvaļas sugu atradnes, dažādiem Latvijas novadiem raksturīgas vai unikālas kultūrainavas, izcili skaistas dabas vietas. Latvijā ir apmēram 260 dabas liegumi.

 

Vairāk par Latvijas aizsargājamajām dabas teritorijām vari lasīt ŠEIT.