Dzīviem organismiem atšķirībā no nedzīvām būtnēm piemīt dzīvības pazīmes.
 
Elpošana
Svarīgi!
Visi organismi ieelpo skābekli un izelpo ogļskābo gāzi.
kaza_plausa.png
      
zivs_elpo.png
Daudzi sauszemes dzīvnieki gaisu ieelpo un izelpo caur nāsīm. Plaušās skābeklis nonāk asinīs, bet ogļskābā gāze - izelpojamajā gaisā.
 
 
 Ūdens dzīvnieku elpošanas orgāni ir žaunas. Caur žaunām plūst ūdens. Skābeklis žaunās nokļūst asinīs, bet ogļskābā gāze no asinīm nonāk ūdenī.
 
sienazis_elpo.png
 
stomatecells.PNG
Kukaiņi ieelpo caur īpašām elpošanas atverēm, kuras ir katrā posmā. Kukaiņu ķermenī gaiss pārvietojas pa caurulīšu sistēmu.
 
 
Augi elpo caur nelielām atverītēm - atvārsnītēm. Tās var saskatīt tikai mikroskopā. Arī augi ieelpo skābekli, bet izelpo ogļskābo gāzi.
 
 
Barošanās
Svarīgi!
Visi organismi barojas: uzņem vielas no apkārtējās vides un rada no tām sev nepieciešamās vielas.
Ir divi galvenie barošanās veidi.
cat_milk.jpg
    
fotosinteze.jpg
Dzīvnieki barojas, apēdot citus organismus vai vielas, kas no tiem radušās. Dzīvnieki var ēst augus, citus dzīvniekus un sēnes.
 
 
Augi ar uzņemto Saules enerģiju pārveido ogļskābo gāzi un ūdeni par cukuru un skābekli. Augu barošanos sauc par fotosintēzi. 
 
 
Vairošanās
Visi organismi vairojas - tiem rodas pēcnācēji.
 
Bird-Egg.jpg
    
seeklas.jpg
Lielākā daļa dzīvnieku attīstās olās - kukaiņi, gliemeži, zivis, vardes, putni un citi. Zīdītāju mazuļi attīstās mātes dzemdē. Daudzi dzīvnieki rūpējas par saviem mazuļiem.
 
 
Augi parasti attīstās no sēklām. Augiem ar ziediem sēklas attīstās augļos. Augus var pavairot arī ar to daļām. Piemēram, pūpola zariem ūdenī izaug saknes un tos var iestādīt.
 
Augšana un attīstība
Organismu augšanu un attīstību attēlo kā dzīves ciklus.
 
vardes_attisitba.gif
    
life_cycle.jpg
Kad dzīvnieki ir piedzimuši, tie aug arvien lielāki. Attīstības laikā mainās gan dzīvnieku ķermenis, gan arī tie iemācās dzīvei nepieciešamās prasmes. Pieaugušiem dzīvniekiem rodas mazuļi. Ar laiku dzīvnieki noveco un nomirst.
 
 
Kad auga sēkla nonāk augsnē, tā sāk dīgt. Pamazām augs izaug arvien lielāks. Tam veidojas ziedi, no ziediem - augļi ar sēklām. Daudzgadīgie augi aug visu mūžu. Tomēr ar laiku arī augi noveco un iet bojā.
 
 
Svarīgi!
Organismiem ir arī citas dzīvības pazīmes - tie reaģē uz apkārtējo vidi. Vairums organismu spēj kustēties.
Cilvēkam piemīt visas organismiem raksturīgās dzīvības pazīmes. Viņi ēd, elpo, vairojas, aug un attīstās. Cilvēki sazinās viens ar otru, redz, dzird, jūt smaržu, garšu un pieskārienus.
 
Atsauce:
Attēli no:
Kazas elpošanas sistēma: http://www.fao.org/docrep/T0690F/t0690f04.htm
Zivs elpošanas sistēma: http://www.myuniversalfacts.com/2006/03/how-do-fish-breathe.html
Sienāža elpošanas sistēma: http://breatheornot.wordpress.com/2012/04/23/no-lungs-no-gills-how-do-insects-breathe/
Auga elpošana: http://www.eoearth.org/article/Respiration?topic=74360
Kaķis dzer pienu: http://www.time.com/time/specials/packages/article/0,28804,2035319_2034840_2034825,00.html
Augu barošanās: http://www.saproti.lv/tl/index.php/biologija1.html?page=5
Putna izšķilšanās: http://www.geeky-gadgets.com/harvard-lab-wants-to-find-the-missing-link-between-birds-and-dinosaurs-21-08-2011/
Sēklu dīgšana: http://www.lookinguntojesus.net/20111225.htm
Vardes attīstība: http://www.oum.ox.ac.uk/thezone/animals/life/produce.htm
Tomāta attīstība: http://www.learning-connections.co.uk/sales/s_plantlifecycles.html