Berze — teorija. Dabaszinības, 5. klase.

Berze ir pretestība kustībai.

Ar berzes spēku mēs ikdienā sastopamies ļoti bieži. Berze ir sastopama gan dabā, gan sadzīvē, gan tehnikā. Cilvēki ir iemācījušies izmantot berzi daudzās situācijās. Piemēram, automašīnu riepu saķere ar ceļa virsmu ir atkarīga no berzes, kas rodas starp automašīnas riepām un ceļa segumu. Jo liekāka berze, jo stabilāka ir mašīna tās vadīšanas laikā.

Kādam jābūt velosipēdam, lai riteņbraucējs droši varētu braukt no kalna? Apaļi riteņi dod iespēju velosipēdam kustēties. Riepas ar izciļņiem (protektoru) palīdz riteņiem labāk saķerties ar virsmu jeb ceļu. Tā ir berze. Berze ir spēcīgāka, ja saskaras nelīdzenas virsmas. Ja saskaras ļoti līdzenas virsmas, berze ir daudz vājāka.

Berzes samazināšana

Daudzos gadījumos cilvēkiem vajag, lai berze starp ķermeņiem būtu labi sajūtama. Tomēr bieži berze kavē veikt daudzas darbības. Tādēļ cilvēki ir izpētījuši vairākus veidus, kā berzi samazināt.


Ēdiens pie pannas piedeg, ja pannas virsma ir nelīdzena - darbojas berze. Bieži pannas pārklāj ar teflonu. Tas veido ļoti gludu virsmu, tāpēc ēdiens pa to slīd un nepiedeg.	Ļoti ātri var pārvietoties ar slidām pa ledu. Ledus ir ļoti gluds. Arī slidu virsma ir ļoti gluda un šaura. Tāpēc berze starp ledu un slidu ir neliela.

Daudzos mehānismos detaļas pārklāj ar eļļu. Virsmas kļūst gludas un berze samazinās. Ja mehānismu detaļas neeļļotu, tās berzes dēļ ātrāk nodiltu un uzkarstu.	Lai pārvietotu smagas mēbeles, var samazināt berzi starp mēbeli un grīdu. Var starp mēbeli un grīdu ielikt gludu materiālu (audumu, zaļa kartupeļa šķēles) vai paliktni ar ritenīšiem.