7. Dabasvielas un to īpašības

Dabā eksistē ļoti daudz organisko vielu.

 

Tauki var būt šķidri (eļļas) vai cieti (sviests, dzīvnieku tauki). Tauki ir visos dzīvajos organismos - gan augos, gan dzīvniekos. Pārtikai cilvēki iegūst augu taukus (saulespuķu eļļu, rapšu eļļu, olīveļļu u.c.), zivju taukus (zivju eļļu) un  dzīvnieku taukus (sviestu, treknu gaļu). Ārsti iesaka vairāk lietot uzturā augu, nevis dzīvnieku taukus, tomēr aizrauties ar čipsiem nevajadzētu.

Organismos tauki vajadzīgi gan kā svarīga uzbūves sastāvdaļa, gan kā rezerves enerģijas avots.

Taukus mēs atšķiram pēc to īpašībām - novērojam to agregātstāvokli (cieti, šķidri), krāsu, smaržu, garšu.

 

Glikoze jeb vīnogu cukurs ir nozīmīgs dzīvo organismu enerģijas avots. Glikoze ir ļoti salda, balta, kristāliska viela, kristalizējas ātri, to viegli izmanto cilvēka organisms. Dabā glikoze ir sastopama dažādos augļos.

 

Ciete veidojas augos fotosintēzes procesā. Tā uzkrājas augos kā rezerves barības avots. Tāpēc arī cilvēki cieti iegūst no augu sastāvdaļām. Visbiežāk to iegūst no kartupeļiem, kukurūzas, kviešiem, rīsiem u.c. kultūraugiem. Ciete ir dažādu nokrāsu balta viela. Ja to izšķīdina ūdenī un silda, tā uzbriest un padara šķidrumu biezāku. Šo cietes īpašību izmanto kulinārijā, piemēram, vārot ķīseli.
 

 

Celuloze veidojas augu šūnu apvalkos. Visvairāk celulozes ir kokvilnā (no tās gatavo vati), bet daudz tās ir arī linos un kaņepāju šķiedrās. Vatē ir līdz 90% celulozes, bet koksnē - līdz 60%.  Tīra celuloze ir balta, cieta, šķiedraina viela.  Tā ir izturīga, tāpēc no celulozes gatavo apģērbus (visi kokvilnas un lina audumi, tātad - arī tavi džinsi!) un papīru.