Derīgie izrakteņi ir īpašu iežu vai minerālu sakopojums Zemes garozā. Tiem piemīt īpašības, kuru dēļ cilvēki tos izmanto kā izejvielas dažādos procesos.
Galvenie derīgie izrakteņi pasaulē ir nafta, dabasgāze, akmeņogles un dzelzsrūda.
Nafta
Nafta ir degošs eļļains šķidrums tumšā krāsā. Nafta atrodas dziļi zemē un to iegūst, veicot urbumus Zemes virskārtā. Dažreiz nafta pati pa plaisām Zemes garozā izlaužas līdz tās virskārtai. Tāpēc nafta bija pazīstama jau senatnē. To sākotnēji izmantoja lampās un lāpās. Tikai sākot ar 19. gadsimtu to sāka pārstrādāt par degvielu un citiem produktiem.
Naftu izmanto ļoti daudzās nozarēs. Visvairāk no tās izmanto par kurināmo, par degvielu dzinējos un par izejvielu ķīmiskajā rūpniecībā. No naftas ražo sintētisko kaučuku, plastmasas, gumijas un citus izstrādājumus.
Dabasgāze
Dabasgāze ir no dabas vielām sastāvoša gāze, kas veidojusies un uzkrājusies Zemes garozā. Dabasgāzi visbiežāk izmanto par kurināmo apkurei, ēdienu gatavošanai un arī kā automašīnu degvielu. Dabasgāzi parasti attīra, atstājot pamatā tikai vienu tās sastāvdaļu - metānu. Metāns ir gāze bez smaržas un krāsas. Lai varētu sajust noplūdes, dabasgāzei pievieno vielas, kurām ir spēcīga smaka.
Dabasgāzi plaši izmanto ķīmiskajā rūpniecībā. No metāna iegūst etilēnu un acetilēnu, kurus tālāk izmanto dažādu produktu ražošanai. Tāpat metānu izmanto ūdeņraža rūpnieciskai ieguvei.
Akmeņogles
Akmeņogles ir nogulumiezis, kas ļoti senā pagātnē veidojies no bojā gājušiem augiem. Tās ir melnas vai brūngani melnas, labi deg. Tāpēc jau kopš seniem laikiem cilvēki tās izmanto par kurināmo.
No akmeņoglēm iegūst arī akmeņogļu koksu, ko izmanto metalurģijā metālu iegūšanai no metālu rūdām.
Dzelzsrūda
Cilvēki ļoti daudzām vajadzībām izmanto dzelzi. Tomēr dzelzs tīrā veidā uz Zemes sastopama reti. Taču dzelzs veido daudzus minerālus un iežus, tai skaitā dzelzsrūdu.
Dzelzs mūsdienās ir svarīgākais metāls, jo dzelzs un tās sakausējumi (melnie metāli) veido aptuveni 95% no metalurģijas produkcijas. No dzelzs visvairāk ražo čugunu un tēraudu.