Iedomājies pļavu, kurā visi dzīvnieki ēstu tikai pienenes! Kas notiktu ilgākā laikā? Protams, dzīvnieki apēstu visas pienenes un ietu bojā, jo viņiem vairs nebūtu ēdamā. Savukārt citi ziedaugi, krūmi un koki savairotos lielā daudzumā. Pļava aizaugtu, izveidotos biezs mežs bez neviena dzīvnieka.
Dabiskā ekosistēmā šādi notikumi nav iespējami. Katrā ekosistēmā organismi pielāgojas dažādas barības uzņemšanai un dažādam dzīvesveidam. Visi organismi ir saistīti sarežģītā barošanās tīklā.
Katrs zālēdājs ēd citus augus vai to daļas. Tāpēc visiem zālēdājiem pietiek barības. Ja kādas augu sugas izplatība samazinās, izdzīvo mazāk dzīvnieku, kuri tos ēd. Augi atkal var savairoties plašāk. Kolīdz augu daudzums palielinās, palielinās ar dzīvnieku skaits, kuri tos ēd. Tad viss atkārtojas.
Cilvēkiem dažkārt šķiet, ka kāda augu vai dzīvnieku suga dabā nav vajadzīga, jo sagādā mums neērtības. Piemēram, kādēļ vajadzīgi tik daudzi odi un citi sīkie kukaiņi?
No tiem pārtiek ļoti daudzi dzīvnieki, piemēram, putni, vardes. Odu kāpuri attīstās ūdeni, tur tos ēd zivis, varžu kurkuļi un citi dzīvnieki.
Tāpat ekosistēmā ir svarīga plēsīgo dzīvnieku klātbūtne. Katra plēsīgo dzīvnieku suga pārtiek no dažādām citām sugām. Vieni ēd peles, citi kukaiņus, citi zālēdājus. Plēsīgie dzīvnieki prasti noķer vārgākos un slimākos dzīvniekus, bet veselie izdzīvo. Ja nebūtu plēsīgo dzīvnieku, citas sugas dzīvnieki pārmērīgi savairotos un viņiem nepietiktu barības.
Visnepatīkamākās izjūtas cilvēkiem izraisa parazīti. Cilvēkiem pat nepatīk runāt par tiem. Parazīti dzīvo uz citiem organismiem vai tajos iekšā un pārtiek no tiem. Parazīti ir, piemēram, blusas, utis, dēles, lenteņi. Arī šie organismi ekosistēmā ir nepieciešami. Tāpat kā plēsēji, parazīti var nogalināt vārgos un slimos dzīvniekus, lai tie savas slimības nenodotu tālāk veselajiem.
Svarīgi!
Parazītisms un plēsonība ir ekosistēmās nepieciešami organismu attiecību veidi.