Svarīgi!
Cilvēks ekosistēmas piemēro savām vajadzībām.
Latvija atrodas mēreno mežu joslā. Tas nozīmē, ka dabiskā ekosistēma pie mums ir mežs. Paskaties pa logu - mežu redzi? Ticamākais - nē.
Jau kopš seniem laikiem cilvēki mežus izcērt. Izcirtumu vietās cilvēki būvēja savas mājas, audzēja labību un dārzeņus. Ar laiku cilvēku kļuva arvien vairāk un vairāk, tāpēc arī vajadzība pēc brīvas vietas pieauga. Meži tika izcirsti vēl vairāk. Tagad lielu daļu Latvijas aizņem nevis meži, bet pilsētas, ciemati, tīrumi, ceļi un citi cilvēka radīti objekti. Meža augiem un dzīvniekiem trūkst vietas, kur dzīvot. Sugu daudzveidība samazinās.
Tomēr mēs varam lepoties ar to, ka Latvijā mežus ne vien izcērt, bet arī cenšas saglabāt neskartas mežu platības, kā arī izcirsto mežu vietā stāda jaunus. Šobrīd apmēram pusi jeb 51% Latvijas teritorijas klāj meži.
Lielas izmaiņas ekosistēmās rada derīgo izrakteņu iegūšana. Latvijā iegūst smiltis, mālus, granti, kūdru un citus derīgos izrakteņus. Ieguves vietā tiek izraktas lielas platības, veidoti piebraucamie ceļi, strādā smagā tehnika. Lielā platībā dabiskā ekosistēma tiek sagrauta, dzīvnieki zaudē dzīves vietas.
Ja cilvēki rūpējas par dabu, tad pēc derīgo izrakteņu ieguves beigām visu teritoriju sakopj tā, lai tur atkal varētu augt augi. Daudzu gadu laikā šādā vietā var izveidoties jauna ekosistēma.
Ļoti lielu ļaunumu videi nodara vides piesārņojums. Cilvēki izmet atkritumus mežos, upmalās un citur. Dažādas ķīmiskas vielas nonāk vidē un nogalina dzīvās radības. Piesārņojums kaitē arī pašam cilvēkam.
Daudzi cilvēki visā pasaulē domā par to, kā mazināt piesārņojumu. Tiek veidotas īpašas atkritumu izgāztuves, no kurām netīrumi nevar nonākt vidē. Rūpnīcām, fermām un pilsētu notekūdeņu izvadīšanas sistēmām veido sarežģītas attīrīšanas iekārtas, lai kaitīgās vielas mazāk nonāktu dabā. Daudz tiek domāts par to, lai mazāku piesārņojumu radītu autotransports. Atbildīgi cilvēki nepiemēslo dabu, kā arī piedalās vides sakopšanas talkās.
Kā novērtēt pārmaiņas ekosistēmās?
Pārmaiņas ekosistēmās parasti notiek ļoti lēni, tāpēc tās ir grūti novērtēt. Lai novērtētu cilvēka ietekmi uz ekosistēmām, vislabāk izmantot ilgstošu novērojumu vai vietējo iedzīvotāju aptauju.
Ilgstošs novērojums - vairāku gadu laikā regulāri novēro ekosistēmu, uzskaita sastopamās augu, dzīvnieku, sēņu sugas, veic pierakstus, fotografē, filmē. Pēc tam novērtē, kas gadu gaitā ir mainījies un izdara secinājumus.
Ilgstošus novērojumus veikt ir grūti. Tas prasa daudz laika un pacietības. Tāpēc var izmantot arī vietējo iedzīvotāju aptauju. Vietējie iedzīvotāji var pastāstīt, kādi augi un dzīvnieki viņu apkārtnē ir dzīvojuši pirms vairākiem gadiem, kā apkārtne ir izskatījusies agrāk, kā un kāpēc tā ir mainījusies.