1. Kas veido klimatu?

Vārds "klimats" cēlies no grieķu valodas un tulkojumā nozīmē "slīpums". Saules stari uz Zemes virsu krīt dažādā slīpumā, tāpēc dažādas vietas uz zemeslodes sasilst atšķirīgi.

 

1. attēls. Saules staru slīpuma ietekme uz klimatu.
 
Uz ekvatora Saules stari krīt taisnā leņķī, un Zemes virsa saņem vislielāko siltuma daudzumu, bet polos Saules stari krīt visslīpāk, tāpēc tur ir auksts.

Lai droši apgalvotu, kāds klimats raksturīgs konkrētai vietai, laikapstākļi jānovēro un jāanalizē vismaz 30 gadus. Lai gan gadu no gada var atšķirties gaisa temperatūra un nokrišņu daudzums, tomēr gadalaiku secība un tiem raksturīgie laikapstākļi nemainīsies.

Jebkuram cilvēkam ir nepieciešams zināt, kāds klimats ir dažādās vietās uz Zemes, lai izvēlētos, kādas mājas būvēt, kādu apģērbu sagādāt, kādus augus audzēt, kad un uz kurieni braukt ceļojumā un ko nepieciešams ņemt tajā līdzi.

Klimata veidošanos pirmām kārtām nosaka Saules siltums. Jo tuvāk ekvatoram kāda vieta atrodas, jo Saules stari krīt stāvāk un šajā vietā Zeme saņem vairāk siltuma. Tāpēc dažādās pasaules valstīs klimats atšķiras. Arktikā visu gadu ir auksts, zemi vienmēr klāj ledus un sniegs. Virzoties uz ekvatora pusi, arī klimats kļūst nedaudz maigāks. Vasaras ir vēsas un īsas, bet ziemas - garas un aukstas. Ekvatora tuvumā visu gadu ir karsts un mitrs - mūžīgā vasara.
 
Gaisa temperatūru ietekmē arī vietas attālums no okeāna vai jūras. Jo šī vieta ir tālāk no okeāna, jo tajā ir zemāka gada vidējā gaisa temperatūra, kā arī lielāka starpība starp temperatūru vasarā un ziemā. Šajā vietā būs arī mazāk nokrišņu, jo mākoņi visvairāk veidojas virs okeāniem un nokrišņi ir bagātīgāki to tuvumā.

Bez tam gaisa temperatūru un nokrišņu daudzumu ietekmē vietas atrašanās augstums. Jo augstāk kāda vieta atrodas, jo tur ir vēsāks. Kāpjot kalnā, pēc katriem 100 metriem temperatūra pazeminās apmēram par 0,5 – 0,6 grādiem. Piemēram, ja kalna pakājē termometrs rāda + 24 grādus, tad 2 kilometru augstumā temperatūra ir apmēram 12-14 grādi.
 
Katrai vietai uz Zemes ir raksturīgi atšķirīgi valdošie vēji - vēja virziens, kāds šajā vietā ir visbiežāk. 
 

2. attēls. Valdošie vēji uz Zemes.
 
Eiropas rietumu daļā, kur atrodas arī Latvija, valdošie ir Rietumu vēji. Tie atnes nokrišņus no Atlantijas okeāna.
 

3. attēls. Kalnu ietekme uz nokrišņu daudzumu.

Kalnu grēdu un augstieņu novietojums ietekmē nokrišņu daudzumu. Tajā kalnu pusē, no kuras pārsvarā pūš vējš, nokrišņu ir vairāk.
Pirms vairāk kā divpadsmit tūkstošiem gadu Latvijas teritoriju klāja ledus, bet mūsdienās ne katru ziemu varam redzēt biezu ledus kārtu upēs un ezeros. Klimats mainās, un tā ir normāla parādība. Tomēr šobrīd klimats mainās ļoti strauji, un daudzi zinātnieki domā, ka tā ir cilvēku vaina. Cilvēki jau daudzus gadus ļoti piesārņo atmosfēru. Tas izraisa daudz straujāku Zemes vidējās temperatūras paaugstināšanos kā iepriekš. Zinātnieki izsaka prognozes par to, kā tas ietekmēs klimatu uz Zemes. Vairums zinātnieku uzskata, ka Eiropā pieaugs vētru biežums, vairāk snigs un līs. Savukārt Āfrikā saruks pieejamais saldūdens daudzums, samazināsies ražas, palielināsies tuksnešu platības. Ziemeļamerikā kusīs ledāji, Atlantijas okeāna piekrastē būs spēcīgas vētras. Dienvidamerikā biežāki kļūs sausuma un plūdu periodi.