Jēdziens "laikapstākļi" raksturo atmosfēras stāvokli un parādības noteiktā laika periodā.
Laikapstākļus raksturo:
- gaisa temperatūra un spiediens,
- vēja virziens un stiprums,
- mākoņainums,
- nokrišņu veids un daudzums.
Laikapstākļi mainās galvenokārt tāpēc, ka lielas gaisa masas nepārtraukti pārvietojas no vieniem zemeslodes apgabaliem uz citiem. Šīs gaisa masas (laika ziņās tās sauc par cikloniem, anticikloniem un atmosfēras frontēm) var būt sasilušas vai atdzisušas, ar lielāku vai mazāku mākoņu daudzumu.
Laikapstākļu noteikšana
Laikapstākļus pēta zinātnieki, kurus sauc par meteorologiem. Laikapstākļu novērošanai visā pasaulē, arī Latvijā, ir izveidoti laika dienesta jeb meteoroloģiskās stacijas. Meteorologi analizē šajās stacijās reģistrētos novērojumus un izvērtē, kādā virzienā, ar kādu ātrumu un kādu mākoņu daudzumu pārvietosies gaisa masas. Pamatojoties uz to, viņi veic laika prognozes. Mūsdienās laika prognozes kļūst arvien precīzākas, jo tiek izmantoti arī novērojumi no mākslīgajiem Zemes pavadoņiem.
Laikapstākļus var mēģināt prognozēt arī cilvēki, kas nav meteorologi. Senatnē cilvēki ilgstoši novēroja dabas parādības un bija atraduši to kopsakarības ar laikapstākļiem. Mēs šīs kopsakarības saucam par laika ticējumiem. Piemēram:
Laikapstākļus var mēģināt prognozēt arī cilvēki, kas nav meteorologi. Senatnē cilvēki ilgstoši novēroja dabas parādības un bija atraduši to kopsakarības ar laikapstākļiem. Mēs šīs kopsakarības saucam par laika ticējumiem. Piemēram:
- Ja zvirbuļi pulcējas baros un trokšņo - būs putenis un atkusnis.
- Ja kaķis pat sala laikā guļ uz grīdas - iestāsies silts laiks.
- Ja atlaižas kovārņi - pēc mēneša sāks kust sniegs.
- Ja putni vij ligzdas koku saulainajā pusē - būs vēsa vasara, ja ēnainajā pusē - būs silta vasara.
- Ja bites vakarā ātri beidz darbu - rīt būs jauks laiks.
- Ja skudras pūžņos sanes daudz materiāla - būs slapjš rudens un barga ziema.
- Ja gājputni lido augstu un steidzīgi - strauji tuvojas sals.
- Ja koki sarmo - būs aukstums.
- Ja istabas puķēm parādās ūdens pilieniņi uz lapām vai gaisa saknēm - būs lietus.
- Ja bērzi sāk dzeltēt no galotnes - rudens būs īss un ziema iestāsies agri.
- Ja eglei zari nolīkuši - būs lietus vai sniegs.
- Ja rudenī agri uzkrīt sniegs, arī pavasaris būs agrs.
- Ja janvārī maz sniega - daudz tā būs martā.
- Ja puteņains un dziļš janvāris - būs slapja vasara.
- Ja janvāris sauss un auksts - būs sauss un karsts jūlijs.
- Ja februārī bieži ir migla - būs lietains gads.
- Ja pērkons rūc aprīlī - vairs nebūs salnu.
- Ja saule rietēdama neieiet mākonī - būs labs laiks.
- Ja saulei noejot, ceļas vējš - būs slikts laiks.
- Ja saule vakarā aiziet aiz mākoņa - būs lietus.
Laiku var prognozēt arī, novērojot atmosfēras spiediena izmaiņas ar barometru. Ja atmosfēras spiediens paaugstinās, gaidāms saulains un skaidrs laiks. Vasarā tas atnes karstumu, bet ziemā - salu. Ja spiediens pazeminās, gaidāms mākoņains laiks un nokrišņi. Vasarā tad būs vēss un lietains laiks, bet ziemā gaidāms siltāks laiks, kas atnes sniegu vai citus nokrišņus. Jo straujāk mainās spiediens, jo lielāks vējš gaidāms.
Bet visvieglāk prognozēt laikapstākļus, skatoties laika ziņas! :)
Atsauce:
Ticējumi: http://lv.wikipedia.org/wiki/Laikapst%C4%81k%C4%BCi
Barometrs: http://vaac.metservice.com/default/index.php?alias=month_feature_mar_2008
Barometrs: http://vaac.metservice.com/default/index.php?alias=month_feature_mar_2008