1. Fizikālās un ķīmiskās pārvērtības

 

Dabā viss nepārtraukti mainās. Mainās gadalaiki, mākoņu daudzums un forma. Pavasarī izplaukst, bet rudenī nobirst un satrūd koku lapas, ziemā upes pārklājas ar ledu. Visi procesi dabā ir saistīti ar vielu pārmaiņām. Cilvēki ir ilgstoši novērojuši šīs pārvērtības un mācījušies tās izskaidrot. Daudzas pārvērtības var atkārtot laboratorijā vai izmantot savām vajadzībām. Tā, piemēram, cilvēki ir iemācījušies no koksnes pagatavot dažādus priekšmetus un papīru, dabasgāzi un citas vielas izmantot par kurināmo.

Ja liesmā ievieto dzelzs naglu, tā sakarst un kļūst sarkana. To var kalt, stiept un locīt. Ja naglu izņem no uguns, pēc kāda laika tā atgūst cietību un krāsu.

 

 
Ikdienā varam novērot arī ūdens pārvērtības - temperatūrā, kas zemāka par 0 ${}^{o}C$, ūdens kļūst ciets (ledus), bet temperatūrā virs 100 ${}^{o}C$ pārvēršas gāzveida agregātstāvoklī (tvaiks).

 
Parīvējot ar piepūstu gaisa balonu matus, tie elektrizējas (paceļas gaisā), bet pēc laika elektriskais lādiņš izzūd un mati atkal nostājas vietā.

Fizikālās pārvērtības ar vienu un to pašu vielu var veikt daudzreiz.

 

 

Vielas var arī iedarboties jeb reaģēt ar citām vielām. Tad vielu pārvērtības tās pārveido tik ļoti, ka tām parādās citas īpašības.

Vielu ķīmiskās pārvērtības sev apkārt mēs varam novērot katru dienu.
 

Dzelzs gaisā iedarbojas ar skābekli un veidojas rūsa. To sauc par rūsēšanu. Ja dzelzs atrodas mitrumā, rūsēšana notiek ātrāk. Lai samazinātu rūsēšanu, jāpanāk, lai gaiss nepieskaras dzelzij. To var panākt, piemēram, detaļu nokrāsojot vai ieeļļojot.

 

Noteikti esi novērojis, ka augļi ar laiku kļūst brūni, mīksti un maina smaržu. Šo procesu sauc par pūšanu. Tā ir ķīmiska pārvērtība, kuru izraisa baktērijas. Dabā pūšana ir nepieciešama, lai sadalītos bojā gājušie organismi, atbrīvojot vielas un vietas jaunajiem organismiem. Tomēr cilvēkiem nepatīk, ja sāk bojāties, piemēram, uzturam domātie augļi. Pūšanas ātrumu var samazināt, piemēram novietojot augļus vēsumā, kur baktērijas nejūtas pietiekami labi. Tāpēc produkti ledusskapī ilgāk saglabājas svaigi.
 

Vēsā laikā baktēriju iedarbībā notiek vielu, piemēram, lapu un koksnes sairšana, ko sauc par trūdēšanu. Trūdviela, par kuru pārveidojas lapas un koksne šajā procesā, ir labs mēslojums augiem.

 

Arī rūgšana ir ķīmiska pārvērtība. Mīklai rūgstot, izdalās ogļskābā gāze, tāpēc mīklā veidojas daudz burbulīšu, tās daudzums palielinās. Labi uzraudzēti mīklas izstrādājumi (maize, bulciņas) pēc izcepšanas ir mīksti un poraini.

 

Arī degšana ir ķīmiska pārvērtība. Daudzas vielas (koks, benzīns, akmeņogles u.c.) degot izdala ogļskābo gāzi. Pēc daudzu zinātnieku domām, ogļskābās gāzes daudzuma palielināšanās gaisā izraisa Zemes klimata izmaiņas - siltumnīcas efektu.