Svarīgi!
Darba cenu jeb darba algu ietekmē pieprasījums un piedāvājums.
Alga ir samaksa par cilvēka darba izmantošanu.
Apskatīsim tabulu, kurā apkopota alga apstrādājošā rūpniecībā dažādās valstīs 1992. gadā.
|
Valsts
|
Algas apstrādājošā rūpniecībā (USD stundā 1992. g.)
|
|
Vācija
|
26,90
|
|
Japāna
|
19,23
|
|
Itālija
|
19,00
|
|
ASV
|
15,81
|
|
Lielbritānija
|
14,61
|
|
Dienvidkoreja
|
4,93
|
|
Meksika
|
2,35
|
|
Indija
|
0,80
|
Vācijā strādnieks saņem, veicot to pašu darbu, ko veic kolēģis Indijā, 33,6 reizes vairāk. Vācijā darba devējs var maksāt 33,5 reizes lielāku algu, jo to nosaka daudzie faktori:
- strādnieka nodrošinājums ar kapitālu (iekārtām, mašīnām, darbagaldiem). Rietumu valstīs tas ir daudz augstāks nekā Indijā. Līdz ar to vācu strādnieks var radīt lielāku gala produktu īsākā laika periodā.
- resursu kvalitāte. Rietumu valstīs ir iespēja tikt pie kvalitatīvākiem izejmateriāliem.
- tehnoloģija un darba organizācija.
- darba kvalitāte. To būtiski paaugstina izglītība, augstāka kvalifikācija;
- tirgus ietilpība (noieta tirgus), Vācijā tas ir lielāks, nekā Indijā;
- sociālie, politiskie apstākļi, valsts ekonomiskā politika.
Grafikos var apskatīt darba līdzsvaru cenu Vācijā un Indijā!
Līdzsvara cena Vācijas tirgū apstrādājošā rūpniecībā veidosies, kad darba alga būs 26,90 USD stundā, bet Indijā, kad būs 0,80 USD stundā.
Ir svarīgi zināt, ko darīt, lai nākotnē saņemtu lielāku algu. Protams, gatavas pamācības, ko darīt - nav, taču ir dažādi ieteikumi, kā, piemēram:
- apgūt profesiju, kuru produkcija būs pieprasīta, kurā jūs varat radīt lielāku pievienoto vērtību;
- iegūt iespējami kvalitatīvāku izglītību. Cilvēki ar augstāko izglītību parasti pelna vairāk, nekā cilvēki bez tās.
- attīstīt savas spējas. Katrs cilvēks atšķiras ar savām spējām, tāpēc jācenšas attīstīt tādas spējas, kuru citiem nav.
- centies panākt, lai tavs darba rezultāts būtu vajadzīgs iespējami lielākam cilvēku skaitam.
- attīstīt spējas strādāt komandā ar citiem, uzņemties iniciatīvu, būt patstāvīgam;
- centies atrast draugus, paziņas;
- arvien populārāk kļūst mācīties visa mūža garumā - "mūžu dzīvo, mūžu mācies" - apgūt kaut ko jaunu, izmantot priekšrocības.
Darba samaksa Latvijā
Bruto alga (tautā tiek saukta "alga uz papīra") - naudas summa, ko saņem strādājošais (stundā, mēnesī).
Neto alga (tautā tiek saukta "alga uz rokas") - naudas summa, kuru strādnieks saņem "uz rokas", modernāk - tiek pārskaitīta uz darbinieka bankas kontu.
Bruto alga - nodokļi = Neto alga
Reālā alga - to preču un pakalpojumu daudzums, ko var nopirkt par neto algu, esot noteiktam cenu līmenim.
Darba algas veidi:
-
Laika darba alga (maksā par nostrādāto laiku);
-
Gabaldarba alga (maksā par padarīto daudzumu);
-
Akorda alga (maksā par konkrēta darba veikšanu)
Neto darba algas aprēķins 2025. gadā
Lai aprēķinātu neto darba algu, ir jāzina:
-
Darba ņēmēja sociālā nodokļa likme —10,50%;
-
Fiksētais neapliekamais minimums — 510 eiro;
-
Atvieglojums par apgādājamo — 250 eiro par 1 apgādājamo.
-
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis:
a) līdz 8775 eiro mēnesī — 25,5%;
b) virs 8775 eiro mēnesīā — 33%;
c) ienākumiem virs 200 000 eiro gadā — papildu likme 3%.
Neto algas aprēķins
1. Sociālais nodoklis = Bruto alga · Sociālā nodokļa likme
2. Fiksētais neapliekamais minimums
3. Ar Iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā summa = Bruto alga – Sociālais nodoklis – Atvieglojumi par apgādāmajiem – Fiksētais neapliekamais minimums
4. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis = Ar iedzīvotāju ienākumu apliekamā summa · Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme
5. Neto alga = Bruto alga – Sociālais nodoklis – Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
Piemērs:
Strādniekam 2025. gadā ir bruto alga 1600 eiro un viņam ir divi bērni. Aprēķini strādnieka neto algu!
1) Sociālais nodoklis = 1600 · 10,5% = 168 (eiro)
2) Summa par apgādājamiem (bērniem) = 2 · 250 = 500 (eiro).
3) Ar Iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā summa = Bruto alga (1600) – Sociālais nodoklis (168) – Atvieglojumi par apgādāmajiem (500) – Fiksētais neapliekamais minimums (510) = 1600 – 168 – 500 – 510 = 422,00 (eiro)
4) Iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa = 422,00 · 25,5% = 422,00 · 0,255 = 107,61 (eiro)
5) Neto alga = 1600 – 168 – 107,61 = 1324,39 (eiro)
Valsts iejaukšanās darba tirgū
Valsts nosaka minimālo algu, kas 2019. un 2020. gadā ir 430 eiro, 2021.gadā 500 eiro, 2023. gadā 620 eiro, 2025. gadā 740 eiro.
Minimālā alga – mazākā darba samaksa par pilnu darba slodzi.
Nosakot minimālo algu, valdība iejaucas darba tirgū (nosaka darba algas grīdu).
Aplūkosim, kas notiks, ja valdība paaugstinās minimālo darba algu.
Pieņemsim, ka tirgus līdzsvars veidotos, ja darba alga ir 200 eiro. Visi strādājošie, kas grib strādāt par šādu darba samaksu, darba tirgū tiek algoti (E). Ja alga būtu 180 eiro, uzņēmumi pieprasītu vairāk strādnieku (\(L_B\)). Tomēr darba piedāvājums būtu mazāks (\(L_A\)).
Starpība \(L_B-L_A\) ir dabiskais (brīvprātīgais) bezdarbs, jo cilvēki paši nepiekrīt strādāt par šādu algu.
Arī tad, ja alga ir 200 eiro, dabiskais bezdarbs saglabājas, bet tas ir mazāks (\(L_E-L_B\)).
Ja valdība paaugstinātu minimālo algu līdz 220 eiro, piedāvātais darba daudzums pieaug, bet darbaspēka pieprasījums samazinās. Veidosies piespiedu bezdarbs (\(E_60 - K\)), jo gribēs strādāt daudz vairāk, nekā uzņēmēji algos. Saglabāsies arī brīvprātīgais bezdarbs (K - F).
Algu paaugstināšanu pieprasa arī arodbiedrības.
"Arodbiedrība ir neatkarīga nevalstiskā organizācija, kas pārstāv un aizstāv savu biedru darba un citas sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses saskaņā ar LR likumu "Par arodbiedrībām", citiem spēkā esošiem likumiem un Latvijas Republikas arodbiedrību statūtiem.
Arodbiedrības mērķis – pievērst uzmanību darbinieku vajadzībām, panākt viņu ienākumu nepārtrauktu pieaugumu, darba tiesību aizsargāšanu un tādu sociālo garantiju nodrošināšanu, kas veicinātu personības brīvu un vispusīgu attīstību."
Arodbiedrības cenšas panākt augstāku darba algu, iejaucoties darba mehānismā - tiek paaugstināta darba samaksa arodbiedrības biedriem, taču vienlaikus samazinās uzņēmumu vēlme pieņemt darbā šo arodbiedrību biedrus.
Atsauce:
http://www.lbas.lv/members
https://likumi.lv/ta/id/295500-noteikumi-par-neapliekama-minimuma-un-nodokla-atvieglojuma-apmeru-iedzivotaju-ienakuma-nodokla-aprekinasanai