3. Konkurence. Tirgus struktūra

Sabiedrībai konkurence ir izdevīga, jo:

 

• pilnīgas konkurences tirgus;
• monopolistiskās konkurences tirgus;
• oligopols;
• monopols."

Šos tirgus modeļus jeb tirgus struktūras raksturo vairākas pazīmes:

 

Raksturīgākās pazīmes	Pilnīga konkurence	Monopolistiskā konkurence	Oligopols	Absolūts monopols
Uzņēmumu skaits	Ļoti daudz	Daudz	Daži	Viens
Preces veids	Vienāda, vienveidīga	Līdzīga vai diferencēta	Līdzīga vai diferencēta	Unikāla, nav aizvietotāju
Iespēja ietekmēt cenu	Nav. Cenu nosaka tirgus	Nedaudz var ietekmēt	Nedaudz var, bet, savstarpēji vienojoties, var būtiski ietekmēt	Var būtiski ietekmēt cenu, bet valdība to regulē
Iespēja iekļūt tirgū	Var brīvi iekļūt, brīvi izkļūt	Samērā viegli	Ir grūti	Gandrīz neiespējami
Ārpuscenas konkurence	Nav. Cenu nosaka tirgus	Izmanto reklāmu, preču zīmes	Iespējams, dažādojot preci	Sponsorē "skaļus" projektus
Piemēri	Labības (kviešu) tirgus	Apavu, apģērbu tirgus	Mobilo sakaru tirgus	Enerģijas un ūdens piegāde pilsētās

Pilnīga konkurence ir sastopama ļoti reti. Ar pilnīgu konkurenci visbiežāk saprot ideālu tirgus modeli, kādu vajadzētu sasniegt.

Šim tirgus modelim ir daudz neatkarīgu pārdevēju un pircēju. Preces tiek tirgotas vienveidīgas un viens pats uzņēmums nespēj ietekmēt preces cenu, jo, paaugstinot preces cenu, šo preci pirktu mazāk. Savukārt pazeminot preces cenu, prece tiks pirkta vairāk, taču uzņēmēja ieņēmumi būs mazāki, nekā pārdodot par tirgus cenu. Pilnīgas konkurences apstākļos preces cenu nosaka tirgus - grafiski to attēlo horizontāla pieprasījuma līnija.

 

 

Pieņemsim, ka par 55 eiro tonnā tiks nopirkts gan 100 tonnu, gan 200 tonnu, gan 300 tonnu miežu. Par 56 eiro tonnā labība netiks pirkta, bet lētāk par 55 eiro tonnā labība netiks piedāvāta.

Pilnīgas konkurences tirgū var brīvi iekļūt un izkļūt. Tā kā prece ir vienveidīga, tā atbilst noteiktām kvalitātes prasībām un reklamēt to nav vajadzības.

    

Nepilnīga konkurence

Pie nepilnīgas konkurences tiek piesaistīti sekojoši konkurences veidi: monopolistiskā konkurence, oligopols un monopols.
 
Monopolistiskā konkurence

 

Atsevišķs uzņēmums būtiski nevar ietekmēt cenu, bet to var panākt, nosakot atšķirīgu cenu katras kleitas modelim.

Var samērā viegli iekļūt nozarē, kurā noteicošā ir monopolistiskā konkurence.

 

Monopolistiskas konkurences apstākļos pārdevēji izmanto ārpuscenas faktorus - reklāmu.

 

 

Oligopolam raksturīgs ir tas, ka ir tikai divi, trīs ražotāji, kas piedāvā līdzīgu vai diferencētu preci, piemēram, mobilo sakaru operatori - TELE2, LMT, Bite.

Uzņēmumi it kā nevar ietekmēt cenu par mobilo sakaru izmantošanu, jo ir jāsacenšas par pircējiem. Tomēr cenu viņi var būtiski ietekmēt, ja vienojas par to. Šo vienošanos var veikt ar mazākām izmaksām, un ieguvēji būtu visi uzņēmumi.

 

Oligopolā ir grūti iekļūt tirgū. Lai sāktu mobilo sakaru ražošanu, vajag iegādāties dārgas un sarežģītas iekārtas. Ir grūti izkļūt no tirgus, jo ko gan darīs ar šīm specifiskajām iekārtām.

 

Ārpuscenas konkurence ir iespējama, ja diferencē preci.

 

Latvijā pirms kāda laika bija daudz monopolu: elektroenerģijas piegādei - "Latvenergo", gāzes piegādei -  "Latvijas gāze", dzelzceļa pārvadājumiem - "Latvijas dzelzceļš". Šobrīd tirgū piedāvājums paplašinājies un, piemēram, var izvēlēties un mainīt elektroenerģijas piegādātājus.

 

Monopols ražo unikālu preci, kurai nav aizvietotāju. Līdz ar to monopolam ir liela vara tirgū. Tas var ietekmēt preces cenu un piedāvātās preces daudzumu.

 

Monopola preces nevajag reklamēt. Bieži vien monopola uzņēmumi sponsorē kādus pasākumus.

 

Pēc konkurences metodēm konkurence iedalās cenu konkurencē un ārpuscenu konkurencē.

 

Pielietojot cenu konkurenci, uzņēmumi maina piedāvāto preču vai pakalpojumu cenas. Uzņēmuma pārdevēji, paaugstinot vai pazeminot preces vai pakalpojuma cenu, virzās pa pieprasījuma līkni uz augšu vai uz leju - šādā gadījumā cenas tiek uzskatītas par elastības tirdzniecības instrumentu, jo ar tām nosacīti viegli var manevrēt dažādu faktoru ietekmē.

Cenu konkurencē ir iespēja piedalīties ne tikai tiem uzņēmumiem, kuriem ir līdera pozīcijas, bet arī maziem uzņēmumiem, kuru mērķis ir izdzīvot konkurences apstākļos. Galvenais priekšnoteikums, lai īstenotu veiksmīgu cenu konkurenci, ir patstāvīga ražošanas pilnveidošana un pašizmaksas samazināšana. Ieguvējs ir tas uzņēmējs, kam ir reāla iespēja samazināt ražošanas izmaksas.

Cenu konkurences darbības mehānisms: ražotājfirma nosaka savām precēm cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu.

Konkurenti, kuriem nav iespējas samazināt pašizmaksu, nevar noturēties tirgū un aiziet no tā vai sāk pielietot agresiju.

Situācijā, kad konkurentu spēki ir vienlīdzīgi, biežāk izmanto manevrēšanu ar cenām. Šīs politikas pamatā ir dažādu atlaižu piedāvāšana patērētājiem; slepena preču cenu pazemināšana zem pašizmaksas (dempings); vienādas cenas noteikšana dažādas kvalitātes precēm; dažādas kvalitātes preču cenas tuvināšana. Rezultātā ieguvējs ir pircējs!
  

Ārpuscenu konkurence 

Ārpuscenu konkurences gadījumā preces vai pakalpojuma cenai ir maza nozīme. Pirmajā vietā tiek izvirzītas preču īpatnības, unikalitāte, drošums un kvalitāte - šie faktori, nevis cenu pazemināšana, ļauj piesaistīt jaunus patērētājus un uzlabot uzņēmuma konkurētspēju. Izvēloties pareizu cenu veidošanās politiku un cenu veidošanas metodes, uzņēmums var sasniegt daudz labākus rezultātus.

Ārpuscenu konkurencē uzņēmuma potenciālās iespējas ir virzītas noteiktu uzdevumu veikšanai un tām nav graujoša cenu kara rakstura.