Kopējais derīgums un galējais derīgums
Katrs cilvēks, ejot iepirkties, iegādāsies tos pakalpojumus, kurus konkrētajā brīdī vērtē visaugstāk, un tās preces, kuras ir visderīgākās - apmierinās visnozīmīgākās vajadzības.
"Ekonomisti" pircēju izvēles raksturošanai izmanto jēdzienu - derīgums.
Derīgums - apmierinājums, ko gūst, patērējot preci vai pakalpojumu.
Piemērs:
|
Iedomājies, ka esi nonācis tuksnesī, līdz galamērķim vēl tālu, bet tavi ūdens krājumi ir beigušies.
Beidzot tu nonāc pie ūdens, bet pirms sāc remdēt slāpes, domās ieslēdz "aparātiņu - derīgometru", kurš mērīs katras izdzertās glāzes derīgumu (apmierinājumu).
Kamēr ūdens malki veldzēja tavas slāpes, "ekonomisti" apkopoja "derīgometra" rādījumus tabulā (skatīt zemāk).
|
 |
Tabula "Kopējais un galējais derīgums"
| Patērēto vienību skaits (izdzertās ūdens glāzes) | Kopējais derīgums (Utility) | Galējais derīgums (Marginal utility MU) |
|
0
|
0 (slāpes)
|
|
|
|
|
5
|
|
1
|
5 (kaifs)
|
|
|
|
|
4
|
|
2
|
9 (vēl)
|
|
|
|
|
3
|
|
3
|
12 (vēl)
|
|
|
|
|
2
|
|
4
|
14 (slāpes ir remdētas)
|
|
|
|
|
0
|
|
5
|
14 (drošs paliek drošs)
|
|
|
|
|
-2
|
|
6
|
12 (sāk spiest vēderu, paliek nelabi)
|
Šķiet, ka vajadzēja būt tā, ka ar katru izdzerto ūdens glāzi, kopējais apmierinājums pieaug, taču tā nav visu laiku. Tikai dzerot 1.-4. glāzi, kopējais derīgums pieauga.
Piektā krūze kopējo derīgumu vairs nepalielināja, bet sestā to pat samazināja. Tas notika tāpēc, ka vajadzības pēc ceturtās glāzes izdzeršanas bija apmierinātas - iestājās piesātinājums, slāpes bija remdētas. Tādēļ piektā glāze ūdens kopējo derīgumu nepalielināja, bet pēc sestās tu sāki sūdzēties par vēdersāpēm un nelabumu, tātad kopējais derīgums samazinājās.
Pēc "derīgometra" rādītājiem var secināt, ka katras nākamās ūdens glāzes derīgums samazinājās - to attēlo galējā derīguma aile attēlā "Kopējais un galējais derīgums". Tas ir galējā derīguma mazināšanas likums.
"Galējās derīguma mazināšanas likums - palielinot preces patēriņu par vienu vienību, katras nākamās preces vienības galējais derīgums samazināsies."
Pirmās ūdens glāzes derīgums bija 5, otrās 4, trešās 3, ceturtās jau 0 un piektās -2.
Kopējo un galējo derīgumu var attēlot arī grafiski (skatīt grafikus zemāk).
Kā patērētāji maksimizē derīgumu
Katru patērētāju visvairāk ierobežo patēriņa iespēju robeža – tas, cik ir naudas. Tāpēc patērētāja mērķis ir nopirkt iespējami derīgākas preces, kuras dos lielāko derīgumu – vislabāk apmierinās vajadzības.
Patērētāju mērķis ir maksimizēt derīgumu.
Piemērs:
Atceries „derīgometru”. Ieslēgsim to, un tas uzrādīs šādu informāciju.
|
Prece, pakalpojums (cena 1 eiro)
|
1. vienības galējais derīgums
|
2. vienības galējais derīgums
|
3. vienības galējais derīgums
|
Kopējais derīgums, iztērējot 3 eiro
|
| Diskotēka |
10
|
7
|
5
|
22
|
| Kino |
8
|
7
|
6
|
21
|
| Teātra izrāde |
10
|
4
|
2
|
16
|
| Fitnesa klubs |
11
|
8
|
7
|
26
|
(Tabula "Derīguma maksimizēšana")
Pieņemsim, ka tev ir tikai 3 eiro. Katras diskotēkas, kino biļetes, teātra izrādes biļetes un fitnesa kluba (trenažieru zāles) apmeklējums maksā 1 eiro.
-
Par 3 eiro var apmeklēt trīs reizes diskotēku, un „derīgometrs” rādīs, ka kopējais derīgums ir 22 derīguma vienības.
-
Ja apmeklēsi trīs kino seansus, tad kopējais derīgums būs 21 derīguma vienības.
-
Ja apmeklēsi teātra izrādi trīs reizes, tad iegūsi kopējo derīgumu – 16 derīguma vienības.
-
Apmeklējot fitnesa klubu (trenažieru zāli), tu iegūsi vislielāko derīgumu – 26 derīguma vienības.
Tomēr „ekonomisti” teiks, ka, tā tērējot naudu, tu neiegūsi vislielāko derīgumu.
„Lielāko kopējo derīgumu varētu iegūt (maksimizēt derīgumu), ja patērētāji censtos iegūt lielāku galējo derīgumu par katru latu.”
Tādēļ "ekonomisti" ieteiktu rīkoties šādi:
-
Pirmo eiro iztērēt trenažieru zāles apmeklējumam, jo par to var iegūt 11 derīguma vienības – gūt vislielāko derīgumu.
-
Otro un trešo eiro varētu iztērēt, apmeklējot teātra izrādi un diskotēku, jo abi apmeklējumi palielinātu kopējo derīgumu par 10 derīguma vienībām.
-
Tātad, iztērējot 3 eiro, varētu maksimizēt savu derīgumu, iegūstot 31 (11+10+10) derīguma vienību. Tas ir vairāk nekā jebkurā citā kombinācijā.
„Patērētājs par noteiktu ienākumu gūst lielāko kopējo derīgumu, ja galējais derīgums, ko iegūst, izlietojot naudas vienību preces A pirkšanai, būs vienāds ar galējo derīgumu, ko iegūst, iztērējot šo naudas vienību preces B pirkšanai".
Šo likumsakarību izsaka šādi:
MU - galējais derīgums
\(P_A\) un \(P_B\) - preces cena
Ienākuma efekts un aizvietojuma efekts
Patērētājiem jāseko cenu izmaiņām tirgū.
Kāds labums sekot cenu izmaiņām tirgū?
Pieņemsim, ka trenažieru zāles un diskotēkas cena samazinās no 1 eiro līdz 0,50 eiro. Tātad, apmeklējot trenažiera zāli, teātra izrādi un diskotēku, Tu iztērē 3 eiro vietā tikai 2 eiro.
Tu iegūsi papildus ienākumus - 1 eiro, kuru tagad varēs izmantot - bet kur?
-
Ja iesi uz kino, iegūsi 8 derīguma vienības;
-
Ja iesi uz trenažieru zāli, arī iegūsi 8 derīguma vienības (jo uz trenažieru zāli būsi gājis jau 2 reizes, un derīgums salīdzinot ar pirmo reizi samazināsies - skatīt tabulu "Derīguma maksimizēšana".
-
Ja iesi uz diskotēku, iegūsi 7 derīguma vienības (jo uz diskotēku arī iesi jau otro reizi).
Visizdevīgāk būtu otro reizi apmeklēt diskotēku un trenažiera zāli, kuru apmeklējuma cena ir 0,50 eiro.
Kāpēc diskotēka ir aizvietojusi kino apmeklējumu, kuram derīguma vienības ir vairāk nekā diskotēkas apmeklējumam?
Tāpēc, ka diskotēkas cena ir 0,50 eiro un, to apmeklējot, iegūtais derīgums ir lielāks, nekā apmeklējot kino, kura biļetes cena ir dārgāka - 1 eiro.
Tātad, cenām pazeminoties, kopējais derīgums būs 46 (10+10+11+7+8).
Cenu samazinājums rada papildus ienākuma efektu un arī aizvietojuma efektu.
"Aizvietojuma efekts izpaužas tā, ka, pakalpojums par zemāku cenu izspieda derīgāku, bet dārgāku pakalpojumu."
"Ienākuma efekts izpaužas tā, ka, samazinoties preces cenai (diskotēkai un trenažieru apmeklējumam), patērētājs par tiem pašiem ienākumiem - 3 eiro - varēja iegādāties vairāk preču un pakalpojumu (it kā guva papildus ienākumus 1 eiro)."
Patērētāja ieguvums
Mēģini atcerēties savas slāpes tuksnesī (1. piemērs). Tu gāji un domāji par to, cik gan varētu maksāt ūdens glāze tuksnesī!?
Par pirmo glāzi tu biji ar mieru maksāt 1 eiro, par otro 0,80 eiro, par trešo 0,60 eiro, par ceturto 0,40 eiro, par piekto 0,20 eiro, un sesto glāzi ūdens tu dzertu tikai tad, ja tā būtu par brīvu.
To visu var attēlot grafikā (skatīt zemāk).
Par piecām ūdens glāzēm tu biji ar mieru samaksāt 3,00 eiro (1,00 + 0,80 + 0,60 + 0,40 + 0,20), bet tev visas piecas glāzes izdevās nopirkt, par katru maksājot 0,20 eiro. Kopā tu iztērēji 1,00 eiro (5*0,20).
Tavs patērētāja ieguvums bija 2,00 eiro.
Kā rodas patērētāju ieguvums?
-
Pirmo glāzi tu biji gatavs pirkt par 1,00 eiro, bet nopirki par 0,20 eiro. Tavs ieguvums bija 0,80 eiro (1 – 0,20).
-
Otro glāzi tu biji gatavs nopirkt par 0,80 eiro, bet nopirki par 0,20 eiro. Tavs ieguvums bija 0,60 eiro (0,80 – 0,20).
-
Trešo glāzi tu biji gatavs nopirkt par 0,60 eiro, bet nopirki par 0,20 eiro. Tavs ieguvums bija 0,40 eiro (0,60 – 0,20).
-
Ceturto glāzi tu biji gatavs nopirkt par 0,40 eiro, bet nopirki par 0,20 eiro. Tavs ieguvums bija 0,20 eiro (0,40 – 0,20).
-
Piektā glāze nepalielināja tavu ieguvumu, jo par to tu biji gatavs maksāt 0,20 eiro un tik arī samaksāji.
Kopējais ieguvums: 0,80 + 0,60 + 0,40 + 0,20 = 2,00 (eiro)
„Patērētāju ieguvums veidojas, ja izdodas nopirkt preci par zemāku cenu, nekā viņš gribēja pirkt. Patērētāju ieguvums ir ietaupītā nauda.
Patērētājs ir ieinteresēts līdzvērtīgas kvalitātes preci pirkt par zemāku cenu, tā palielinot savu patērētāja ieguvumu.”
Savstarpēji papildinošās un aizvietojošās preces
Tirgū patērētājiem ir būtiski zināt, kā savā starpā ir saistītas dažādas preces.
Savstarpēji saistītas preces ir preces, kuras lieto tikai kopā. Piemēram, tenisa rakete un tenisa bumbiņa.
Ja tenisa raketes cena pieaugs, tad mazāk pirks arī tenisa bumbiņas.
Ja tenisa raketes cena pieaugs, tad mazāk pirks arī tenisa bumbiņas.
Savstarpēji aizvietojamas preces ir, piemēram, apelsīni un mandarīni.
Ja apelsīnu cena pieaugs, pircēji vairāk iegādāsies mandarīnus un otrādāk.
Ja apelsīnu cena pieaugs, pircēji vairāk iegādāsies mandarīnus un otrādāk.
„Ja kādas preces cena paaugstinās un tāpēc samazinās šīs preces pieprasītais daudzums, tad šādu preci sauc par normālpreci.”
Mazvērtīga prece ir tāda prece, kuras cenai samazinoties, patērētāji to iegādāsies mazāk.