Inflācija un tās veidi
Inflācija apzīmē cenu pieauguma procesu. Inflāciju mēra kā cenu vidējā līmeņa izmaiņu procentuālā izteiksmē noteiktā laika posmā - mēnesī, ceturksnī, gadā u.c.
Inflācija rodas divu cēloņu dēļ, atbilstoši kuriem izšķir divus inflācijas veidus.
"Pieprasījuma inflācijas cēlonis ir tas, ka patērētājiem ir daudz naudas un daudz naudas "skrien pakaļ" nelielam preču daudzumam.
Pieprasījuma inflāciju var samazināt, ja samazina naudas daudzumu vai palielina preču daudzumu, vai īsteno abus pasākumus.
Piedāvājuma inflācijas jeb izmaksu inflācijas cēlonis ir tas, ka ievērojami palielinās ražošanas izmaksas, preces kļūst dārgākas un par to pašu naudu var iegādāties mazāku preču daudzumu. Nauda kļūst mazvērtīga, naudas pirktspēja samazinās."
Inflācijas aprēķināšana
Inflācijas aprēķināšanai visbiežāk izmanto patēriņa cenu indeksu - CPI (consumer price index).
CPI atspoguļo patēriņa groza vērtības izmaiņas pārskata periodā pret bāzes periodu - laiku, ar kuru salīdzina. Latvijā patēriņa grozā ietilps vairāk nekā 400 preču un pakalpojumu, kuru cenas ik mēnesi tiek novērtētas un reģistrētas 15 rajonos un pilsētās, apsekoti 1530 veikalu, ēdnīcas, tirgus, darbnīcas utt.
Šim cenu līmenim pieaugot, no mājsaimniecības viedokļa naudas vērtība samazinās.
Patēriņa cenu indeksu aprēķina pēc šādas formulas:
Svarīgi!
Inflāciju jeb ikgadējo preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nosaka inflācijas temps, kas izteikts procentos.
Pastāv arī citas inflācijas mērvienības, kā, piemēram, IKP deflators, kuru parasti izmanto makroekonomiskos aprēķinos, lai novērtētu inflācijas ietekmi uz valsts ekonomiku kopumā.
Piemērs:
Pieņemsim, ka CPI 2009. gadā bija 159 un 2008. gadā 145. Aprēķināsim inflācijas tempu 2009. gadā!
Tātad 2009. gadā patēriņu preces cenas vidēji pieaugušas par 9,7% jeb naudas pirktspēja samazinājusies par 9,7% - par to pašu naudu gada beigās varam nopirkt par 9,7% mazāk preču un pakalpojumu.
Svarīgi!
"Ja inflācijas temps ir lielāks par 0, tad nauda zaudē savu vērtību."
Deflācija - inflācijai pretējs process, kad cenu līmenis samazinās.
"Vairumā valstu inflācijas aprēķinus veic statistiskās institūcijas. Latvijā šo funkciju pilda Latvijas Centrālā statistikas pārvalde Eiropas Savienībā kopumā, inflācijas, tāpat kā citu statistisko rādītāju aprēķinus veic Eirostat (Eurostat)."
Inflācijas sekas
Svarīgi!
Inflācijas dēļ galvenokārt mazinās naudas vērtība un zūd uzkrātā bagātība.
Piemērs:
Pieņemsim, ka esi sakrājis 5000 eiro, lai četru gadu laikā segtu bakalaura studiju maksu. Šajā laikā bija neliela inflācija 3% gadā. Augstskola katru gadu palielināja studiju maksu pa 3%. Aprēķināsim, cik naudas nepieciešams, lai segtu studiju maksu!
1. gadā: 1250 + (3% * 1250) = 1250 + (0,03 * 1250) = 1250 + 37,50 = 1287,50
2. gadā: 1287,50 + (3% * 1287,5) = 1287,5 + (0,03 * 1287,5) = 1287,5 + 38,63 = 1326,13
3. gadā: 1326,13 + ( 3% * 1326,13) = 1326,13 + (0,03 * 1326,13) = 1326,13 + 39,78 = 1365,91
4. gads: 1365,91 + (3% * 1365,91) = 1365,91 + (0,03 * 1365,91) = 1365,91 + 40,98 = 1409,89
KOPĀ: 5386,43 (eiro)
Tātad papildus būtu jāatrod 386,43 eiro, jo pirms četriem gadiem sakrātā bagātība vairs nespēj nodrošināt bakalaura studijas
Inflācija mazina vēlmi aizdot naudu, jo, aizdodot naudu, aizdevējs jeb kreditors pēc noteikta termiņa beigām atpakaļ saņems "mazvērtīgāku" naudu, par kuru varēs nopirkt mazāk preču un pakalpojumu.
Pirms inflācijas ir izdevīgāk aizņemties, jo tiks atmaksāta " mazvērtīgāka" nauda. Lai kreditori inflācijas dēļ nepaliktu zaudētājos, viņi paaugstina procentu likmes, ņemot vērā inflācijas tempu.
Normālā procentu likme = reālā procentu likme + inflācijas temps. Piemēram, ja, aizdodot naudu, kreditors grib iegūt 10% un paredz inflācijas tempu 5%, tad kreditors noteiks kredīta procenta likmi 15%.
"Inflācijas laikā zaudē cilvēki ar fiksētiem ienākumiem - pensionāri, skolotāji, bērnu pabalstu saņēmēji. Tāpēc, slēdzot darba līgumu, jācenšas iekļaut prasību, ka nominālo algu paaugstinās atbilstoši inflācijas tempam."
Mācību filmu par inflāciju Latvijā vari noskatīties šeit.
Ekonomikas izaugsmei ir nepieciešama cenu stabilitāte. Par to kā nodrošināt cenu stabilitāti valstī un "cīnīties" ar inflāciju un deflāciju vari noskatīties mācību filmu.
Atsauce:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Inflācija
https://www.naudasskola.lv/lv/filmas#n603-inflacija-latvija
https://www.naudasskola.lv/lv/filmas#n606-cenu-stabilitate