Kopējais pieprasījums
Mikroekonomikā ekonomisti pēta sakarību starp vienas preces cenu un tās pieprasīto daudzumu, viņi apskata tikai vienas mājsaimniecības ienākumus vai viena uzņēmuma peļņu.
Makroekonomikā ir citādāk - ekonomisti apskata visu preču un pakalpojumu vidējo cenu līmeni, kas būtībā ir inflācija, un visu saražoto preču un pakalpojumu daudzumu. Makroekonomikas speciālisti saskaita kopā, t.i. apkopo, visu ekonomikas dalībnieku pieprasījumu.
"Kopējais pieprasījums (AD - agregate demand) ir kopējais produkcijas daudzums, ko noteikta cenu līmeņa gadījumā gribētu nopirkt visi ekonomikas dalībnieki - mājsaimniecības, uzņēmumi, valsts, ārzemnieki."
Kopējo pieprasījumu veido:
- personiskais patēriņš (mājsaimniecību patēriņš - C), kas ir atkarīgs no mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma un attiecības, kādu daļu ienākumu tā gribēs iztērēt un kādu daļu gribēs un spēs ietaupīt;
- investīcijas (I) - uzņēmumu pirkums. Par investīcijām tiek uzskatīti tā ienākuma daļa, kuru ne uzņēmumi, ne mājsaimniecības nepatērē, bet gan iegulda ražošanas atjaunošanā, paplašināšanā, modernizēšanā. Tos, kuri iegulda naudu ražošanā sauc par investoriem, un viņi cer saglabāt savus ietaupījumus un gūt peļņu (procentus), turklāt lielākus, nekā noguldot naudu bankās;
- valsts pirkumi (G) - tās ir preces un pakalpojumi, kurus iegādājas valsts;
- neto eksports (Xn) - eksports mīnus imports, kas parāda, kurš vairāk iegādājas preces un pakalpojumus - mēs no ārzemnieki, vai ārzemnieki no mums.
Attēlosim kopējo pieprasījumu (AD - agregate demand) grafiski
Kā redzam, attēlā kopējo pieprasījumu AD veido četru veidu izdevumi: mājsaimniecību izdevumi (C), investīcijas (I), valsts izdevumi preču iegādei (G) un neto eksports (Xn).
Kopējā pieprasījuma grafiks parāda sakarību:
- jo straujāka inflācija, jo mazāku preču daudzumu gribēs un spēs iegādāties ekonomikas dalībnieki;
- jo zemāks ir inflācijas temps, jo lielāku preču daudzumu gribēs un spēs iegādāties ekonomikas dalībnieki.
Būtībā inflācijas dēļ samazinās reālās naudas daudzums, par ko varētu pirkt preces, jo cenu līmeņa kāpums samazina reālās naudas daudzumu, un pieaug procentu likmes, bet augstākas procentu likmes samazina plānotos izdevumus.
Svarīgi!
Kopējā pieprasījuma izmaiņas (līkņu nobīdi grafikā) var izraisīt vairāki faktori:
- Izmaiņas patērētāju ienākumos: patērētāju labklājības līmenis, nākotnes prognozes, patērētāju parādi, tajā skaitā kredīti, nodokļi.
- Investīciju izmaiņas: procentu likmes, gaidāmie ienākumi no investīcijām, tehnoloģija, uzņēmumu nodokļi.
- Izmaiņas valsts izdevumos.
- Tīrā eksporta izmaiņas: nacionālais ienākums ārvalstīs, valūtas kurss.
- Valsts, īstenojot fiskālo un monetāro politiku.
Kopējais piedāvājums
"Kopējais piedāvājums (AS - agregate supply) ir tas reālā IKP daudzums, ko varētu saražot, esot noteiktam cenu līmenim noteiktā laika periodā."
Attēlosim kopējo piedāvājumu AS grafiski.
Kopējā piedāvājuma grafiks parāda iespējamo reālā IKP daudzumu, kas tiks saražots, esot noteiktam cenu līmenim.
Kopējā piedāvājuma grafikā tiek izdalīti trīs posmi:
1. posms. Šo posmu sauc izcilā ekonomista Dž. M. Keinsa vārdā. Šādu godu viņš ieguva, jo pierādīja, ka tad, ja ekonomika atrodas 1. posmā, ir iespēja palielināt ražošanu - reālo IKP, nepalielinoties vidējam cenu līmenim jeb inflācijai. Bet tas ir iespējams tikai tad, ja ekonomikā ir nenoslogotas ražošanas jaudas, neizmantoti darbaspēka resursi, respektīvi pastāv bezdarbs (situācija ir attēlota kopējā piedāvājuma grafikā, kur līkne AS mainās uz AS1 - inflācija nemainās, bet reālais IKP pieaug).
2.posms. Šo posmu sauc par starpposmu, jo AS līkne šajā posmā ir kāpjoša. Šajā posmā paaugstinās cenu līmeni - aug inflācija, palielinās reālā IKP apjoms. Veidojas situācija, kad ražošanas jaudas ir jau noslogotas, palielinās izmaksas, lai piesaistītu kvalitatīvākus resursus.
3. posms. Šo posmu sauc par vertikālo jeb klasisko posmu, jo ekonomika ir izsmēlusi visas iespējas, lai palielinātu ražošanu, un īslaicīgā periodā nav iespējams palielināt ražošanu. Savukārt uzņēmumi, kuri gribētu šajā posmā palielināt ražošanu, par lielāku algu varētu pārvilināt strādājošos no citām nozarēm. Tas palielinātu izmaksas, cenu līmenis palielināsies - būs strauja inflācija, bet reālā IKP apjoms nepalielināsies.
Svarīgi!
Kopējā piedāvājuma izmaiņas var izraisīt:
- resursu cenu izmaiņas;
- dominējošais stāvoklis tirgū;
- ražīguma izmaiņas;
- nodokļu izmaiņas;
- valsts ekonomiskā politika.
Makroekonomiskais līdzsvars
Makroekonomikas līdzsvaru ietekmē kopējais piedāvājums un kopējais pieprasījums, tas var veidoties kopējā piedāvājuma visos trīs posmos (skatīt grafiku zemāk).
Svarīgi!
Ja makroekonomikas līdzsvars veidojas:
1. posmā, kad ir zems kopējais pieprasījums, ekonomikā saglabāsies zems ražošanas līmenis, netiks nodarbinātas visas ražošanas jaudas, saglabāsies augsts bezdarba līmenis, bet būs iespējas ievērojami palielināt reālo IKP.
2. posmā, kad ekonomika ir sasniegusi savu potenciālo ražošanas līmeni, būs dabiskais pieaugums, būs noslogotas ražošanas jaudas.
3. posmā, reālais IKP nepalielinās pat tad, ja pieaug cenu līmenis. Rodas nepieciešamība nedaudz regulēt vai nu kopējo pieprasījumu, vai kopējo piedāvājumu, lai "piebremzētu" ekonomiku vai novērstu ekonomikas pārkaršanu. Kas to veiks?