Skaņas var iedalīt divās grupās: muzikāla skaņa un troksnis.
Par troksni sauc haotisku dažāda augstuma un skaļuma skaņu vienlaikus skanējumu.
Nav precīzas robežas starp muzikālu skaņu un troksni. Vecākajai paaudzei, piemēram, rokmūzika var likties troksnis.
Vienkāršākā muzikālā skaņa ir tonis.
Par toni sauc tādas svārstības, kas norisinās tikai ar vienu nemainīgu frekvenci.
Toņa frekvenci sauc par toņa augstumu.
Ir septiņi pamattoņi: do, re, mi, fa, sol, la, si.
Ir septiņi pamattoņi: do, re, mi, fa, sol, la, si.
Toņu rindu no do līdz do sauc par oktāvu.
Blakus oktāva pēc skaņas frekvences atšķiras tieši divas reizes.
Piemēram, Pirmās oktāvas toņa "la" augstums ir \(440\) \(Hz\), bet otrās oktāvas "la" augstums ir \(880\) \( \)\(Hz\).
\(440\) \( \)\(Hz\) ir mūziķu palīgierīces kamertoņa (attēlā) tonis, pēc tā noskaņo mūzikas instrumentus.
Noklausies, kāda ir kamertoņa un 1. oktāvas "la" skaņa:
|
Tonis
|
Frekvence, \(Hz\)
|
|
do
|
\(261,6\)
|
|
re
|
\(293,6\)
|
|
mi
|
\(329,6\)
|
|
fa
|
\(349,2\)
|
|
sol
|
\(392\)
|
|
la
|
\(440\)
|
|
si
|
\(493,9\)
|
Tabulā dotas visas pirmās oktāvas toņu frekvences.
No fizikas viedokļa mūzikas instrumentus iedala trīs grupās.
|
Stīgu instrumenti
|
Pūšamie instrumenti
|
Sitamie instrumenti
|
|
Skaņu rada abos galos nostiprinātu stīgu svārstības
|
Mūziķis ar savu elpu iesvārsta gaisa stabu instrumentā.
|
Svārstās un skan pats instruments
|
|
Vijole, ģitāra, klavieres
 |
Trompete, stabule, saksofons, ērģeles (gaisu iesvārsta plēšas)
 |
Bungas, timpāni, zvani
 |
Katram mūzikas instrumentam, neatkarīgi no spēlētā toņa, ir savs individuāls skanējums, ko sauc par tembru. Tembru rada nevis toņi, bet virstoņi - papildu svārstības. Tembru ietekmē mūzikas instrumenta materiāls, forma, pat laka, ar ko nolakota, piemēram, vijole.