Skaņa rodas, ķermenim vibrējot jeb kustejoties šurpu turpu. Tāda veida kustības sauc par svārstībām.
Visus ķermeņus, kas rada skaņas, sauc par skaņas avotiem. Skaņas avots var būt tikai tāds ķermenis, kas svārstās.
Frekvence ir lielums, kurš ir vienāds ar svārstību skaitu vienā sekundē.
Frekvences mērvienība ir hercs (\(Hz\)). Viens hercs ir viena pilna svārstība sekundē. Tātad, jo lielāka frekvence, jo vienā laika vienībā notiek vairāk svārstības.
Piemērs:
Ir zināms, ka maijvaboles dūkšanas frekvence ir aptuveni ir \(45\) \(Hz\). No tā izriet, ka vabole kustina spārnus aptuveni \(45\) reizes sekundē.
Savukārt bite rada (200\ Hz\ lielu frekvenci. Tātad tā kustina spārnus \(200\) reizes sekundē.
Lielākā daļa cilvēku uztver skaņu, kuras frekvence ir no \(16\) \(Hz\) - \(20\) \( \)\(000\) \( \)\(Hz\).
Šeit vari salīdzināt dažādu frekvenču svārstības no \(10\ Hz\ -\ 20 000\ Hz\):