Zemes pievilkšanas spēka dēļ visiem ķermeņiem ir svars.
Spēku, ar kādu ķermenis spiež uz atbalstu vai nostiepj piekari, sauc par svaru.
Ķermeņa svaru apzīmē ar \(P\) un mēra ņūtonos (\(N\)).
Nekustīga ķermeņa svars \(P = mg\).
Nekustīga ķermeņa svara aprēķināšanas formula ir tāda pati kā smaguma spēka formula (skat. iepriekšējo teoriju). Taču ķermeņa svars un smaguma spēks nav viens un tas pats.
Piemēram, brīvi krītoša \(3\ kg\) ķieģeļa smaguma spēks ir aptuveni \(30\ N\) (\(F = mg\)), bet tā svars \(P\) krišanas brīdī ir \(0\ N\) (tas atrodas bezsvara stāvoklī).
Ja uz balsta nolikts vai piekārts ķermenis ir nekustīgs attiecībā pret Zemi vai atrodas vienmērīgā kustībā uz augšu vai leju, tad ķermeņa svars nemainās.
Svars mainās, kad ķermenis pārvietojas uz augšu vai leju nevienmērīgi - ar paātrinājumu.
Braucot liftā, ja mēs virzāmies paātrināti uz augšu, mūsu svars palielinās, kaut arī smaguma spēks ir nemainīgs.
Bezsvara stāvoklis - ķermenis nespiež uz atbalstu un nenostiepj piekari. Tas notiek, ja ķermenis brīvi krīt tikai gravitācijas spēka iedarbībā.
Kāpēc kosmosa kuģī ir bezsvara stāvoklis?
Tāpēc, ka tas riņķojot ap Zemi atrodas brīvā kritienā (tas it kā visu laiku krīt garām Zemei). Tas notiek tikai tad, ja kosmosa kuģim ir 1. kosmiskais ātrums (\(7,9\ km/s\)).
Ja kosmosa kuģim būtu mazāks ātrums, tas nokristu uz Zemes, bet ja kuģis sasniegtu 2. kosmisko ātrumu (\(11,2\ km/s\)), tas kļūtu par Saules mākslīgo pavadoni.
Ja kosmosa kuģa ātrums sasniedz 3. kosmisko ātrumu (\(16,7\ km/s\)), tad kuģis dodas prom no Saules sistēmas uz citām zvaigznēm.
Diemžēl līdz tuvākai zvaigžņu sistēmai Centaura Alfa jālido 18000 gadu, jo tā atrodas 4 gaismas gadu attālumā.
Interesanti, lai sasniegtu Mēnesi raķetei ir jāsasniedz ātrums \(0,992\) no otrā kosmiskā ātruma.
Interesants video, kas bezsvara stāvoklī notiek ar ūdeni.
Atsauce:
http://www.ndg.lv/latvian/Macibas/FizInter/a4.12.htm