3. Berzes spēks

Berzes spēks rodas vienmēr, kad saskaras kustībā esošu ķermeņu virsmas.

 

Berzes cēloņi:
1. nelīdzenas saskares virsmas;
2. ideāli gludas virsmas (darbojas molekulu pievilkšanās).

 

Virsmas nav gludas:

1. saskares virsmu īpašībām;

2. spēka, kas spiež uz virsmu. Jo lielāks spēks, kas spiež ķermeni pie virsmas, jo lielāks berzes spēks.

 

Berzes spēku starp dažādām virsmām raksturo berzes koeficients, piemēram,

tērauds pa tēraudu - \(0,24\);

gumija pa asfaltu - \(0,45\);

gumija pa slapju asfaltu - \(0,2\).

 

Berze ir gan noderīga, gan kaitīga.

 

Berze ir noderīga, piemēram, bez berzes mēs nevarētu paspert ne soli (uz ledus ir maza berze), miera stāvokļa berzes spēks liek priekšmetiem palikt savās vietās, neļauj izslīdēt balstiem, tas notur vietās skrūves un naglas, arī diegus audumā.

 

 

Bez berzes automašīnas un velosipēdi nespētu kustēties vēlamā virzienā.

 

Berzi pastiprina, lietojot ziemas riepas, mehānismos izmantojot zobratus, ziemā uz slidena ceļa kaisot smiltis.

 

 

Taču berze ir arī kaitīga, tās ietekmē sakarst un nodilst saskarē esošas mehānismu detaļas. To novērš izmantojot smērvielas, slīdes berzi nomainot ar rites berzi (lietojot gultņus un riteņus).

 

  

Pretēji ķermeņa kustībai darbojas arī vides pretestības spēks.

1. vides īpašībām (pa ūdeni skriet ir grūtāk nekā pa sauszemi);

2. ķermeņa formas;

3. kustības ātruma (jo lielāks ātrums, jo vairāk pieaug pretestības spēks).

Lai pretestības spēku novērstu, ķermeņus veido noapaļotas vai plakanās (plūdlīnijas) formas (attēlā vidējā forma).