Zeme arī ir milzīgs magnēts, jo ap Zemi pastāv magnētiskais lauks. Magnētiskā lauka spēka līnijas izvietojas tā, it kā Zemes iekšienē atrastos stieņa magnēts.
 
YCUZD_221227_4817_fizika_magnetiskais_lauks_2.svg
 
Zinātnieki uzskata, ka Zemes magnētisko lauku rada izkausēta metāla plūsmas virpuļi Zemes šķidrajā kodolā. Šo teoriju 1999. gadā pierādīja Latvijas fiziķi Agra Gailīša vadībā.
 
Ja Zemes kodols būtu cietā stāvoklī, tad magnētiskais lauks nepastāvētu. Piemēram, Mēnesim — debess ķermenim ar sacietējušu kodolu — magnētiskā lauka nav. Ļoti vājš magnētiskais lauks ir Marsam (aptuveni 40 reizes vājāks nekā Zemes magnētiskais lauks).
 
YCUZD_221227_4817_fizika_magnetiskais_lauks_3.svg
 
Zemes magnētiskais lauks aizsargā mūsu planētu no kosmiskā starojuma. No kosmosa uz Zemi nepārtraukti plūst elektriski lādētas daļiņas. Galvenais lādēto daļiņu avots Saules sistēmā ir Saule. Šīs daļiņas kustas ar ļoti lielu ātrumu, un, ja tās nonāktu uz Zemes, dzīvība nevarētu pastāvēt. Milzīgās enerģijas dēļ daļiņas sagrautu dzīvās šūnas. Zemes magnētiskais lauks satver kosmiskās daļiņas un tās līdz Zemei gandrīz nenonāk.
Lādēto daļiņu un Zemes magnētiskā lauka mijiedarbību var redzēt kā polārblāzmu.
 
shutterstock_657481297.jpg
 
Lai orientētos telpā, izmanto kompasu, kurā magnētadata vienmēr nostājas ziemeļu - dienvidu virzienā. Tas ļauj noskaidrot debespuses. Tomēr, lietojot kompasu, ir jāzina dažas īpatnības.
 
magnetic-compass-390912_960_720.jpg
 
1. Zemes magnētiskie un ģeogrāfiskie poli nesakrīt. Atšķirība ir ap 2000 km.
2. Ģeogrāfiskais dienvidpols ir tajā virzienā, kurā ir magnētiskais ziemeļpols, bet ģeogrāfiskais ziemeļpols ir tajā virzienā, kurā ir magnētiskais dienvidpols.
Leņķi, ko veido magnētadatas ass ar kādas vietas ģeogrāfisko meridiānu sauc par magnētisko deklināciju. Katrai vietai magnētiskā deklinācija ir cita, piemēram, Rīgā tā ir 2 grādi, bet tuvojoties poliem tā ir daudz lielāka. Virzienu atšķirība jāņem vērā lidmašīnu pilotiem un kuģu stūrmaņiem, tā vienmēr ir norādīta navigācijas kartēs.
 
YCUZD_221227_4817_fizika_magnetiskais_lauks_4.svg

3. Uz Zemes ir apgabali, kur kompass rāda nepareizi. Šo parādību sauc par magnētisko anomāliju.
To var novērot vietās, kur ir daudz dzelzs rūdas vai rūda atrodas tuvu zemes virsmai. Anomālijas karte.
4. Kompasa rādījumi var mainīties, kad plosās magnētiskās vētras, kuru iemesls — izvirdumi uz Saules.
5. Kompass rāda nepareizi, ja tā tuvumā atradās magnēts vai blakus esošā vadā plūst elektriskā strāva.