Ir noskaidrots, ka dabā pastāv trīs siltuma pārneses veidi:
- siltumvadīšana
- konvekcija
- siltumstarojums
Siltumvadīšana ir siltuma pāreja no viena ķermeņa uz otru to tiešā saskarē vai no siltākas ķermeņa daļas uz aukstāku.
Siltumvadīšana notiek tāpēc, ka daļiņas ar lielāku enerģiju mijiedarbojoties atdod enerģiju daļiņām ar mazāku enerģiju
Dažādas vielas siltumu vada atšķirīgi. Visi metāli ir labi siltumvadītāji. Gāzveida vielas slikti vada siltumu, vispār siltumu nevada vakuums (vakuumā nav daļiņu, kas nodrošina siltumvadīšanu).
Vielas, kas slikti vada siltumu, sauc par siltuma izolatoriem.
Siltuma izplatīšanos, pārvietojoties šķidruma vai gāzes slāņiem, sauc par konvekciju.
Konvekcija ap elektrisko eļļas radiatoru
Konvekcija telpā. Siltais gaiss ceļas augšup, aukstais virzās lejup
Konvekcijā siltumu pārnes pati viela. Konvekcija novērojama tikai šķidrumos un gāzēs.
Siltuma izplatīšanos no silta ķermeņa infrasarkano staru veidā sauc par siltumstarojumu.
Siltumstarojums ir vienīgais veids kā siltums var izplatīties arī vakuumā. Jo augstāka temperatūra, jo siltumstarojums ir spēcīgāks. Siltumstarojumu rada, piemēram, cilvēki, dzīvnieki, Zeme, Saule, krāsnis un ugunskurs. Infrasarkano starojumu var attēlot un mērīt ar termogrāfu (termokameru).
Cilvēka plaukstu infrasarkanais starojums
Infrasarkanās termokameras uzņem neredzamo infrasarkano jeb siltumstarojumu un izveido precīzus bezkontakta temperatūras mērījumus. Infrasarkanā termogrāfija ļauj pilnībā vizualizēt siltumstarojumu.
Termogrāfiskā ēku un būvju apsekojuma laikā iespējams atrast vietas konstrukcijās ar paaugstinātu siltuma caurlaidību, pārbaudīt dažādu konstrukciju savienojuma vietu kvalitāti, atrast vietas ar paaugstinātu gaisa apmaiņu.