1. Elektriskā kapacitāte. Kondensatori

Šo procesu var salīdzināt ar noteiktu pasažieru vietu autobusā, kurā var izvietoties tikai ierobežots cilvēku skaits. Tāpat arī elektrības vadītājs salīdzinājumā ar autobusu arī spēj uzkrāt tikai noteiktu daudzumu lādiņu. Lai uzkrātu lādiņus, lieto kondensatorus. Kondensatori atšķiras pēc kapacitātes. Kapacitāti mēra farados \(F\). Mērvienība nosaukta par godu angļu fiziķim Maiklam Faradejam (1791–1867).

 

Taču kondensatora kapacitāte nav atkarīga no lādiņa, jo palielinoties lādiņam, piemēram, 4 reizes, tik pat reizes pieaug spriegums starp klājumiem.

Plakņu kondensatoru veido divas paralēli tuvu novietotas vadītāju plates (klājumi). Starp platēm parasti novieto dielektriķi, piemēram papīru. Dielektriķa slāņa biezums ir mazs salīdzinājumā ar vadītāja izmēriem.

 

Kondensatora kapacitāte \(C\) ir atkarīga no kondensatora izmēriem:

 

$C=\frac{\epsilon {\epsilon }_{0}S}{d}$, kur 

$\epsilon$ — relatīvā dielektriskā caurlaidība (nosaka dielekriķa veids);

${\epsilon }_0$ — elektriskā konstante $({\epsilon }_0 = 8,85· {10}^{-12} C^2/(N· m^2)$;

$S$ — klājuma laukums;

$d$ — attālums starp klājumiem.

 

Kondensatorus plaši izmanto elektronikā un elektrotehnikā, jo tiem ir mazi izmēri. Kondensatoriem ir dažāda forma (piemēram, pastāv sfēriski un cilindriski kondensatori). Atkarībā no dielektriķa veida atšķir papīra, keramiskos, elektrolītiskos u. c. kondensatorus. Kondensatori vada tikai maiņstrāvu, bet līdzstrāvas tas ir izolators.