Dzelzs lodīte bez sākumātruma krīt vakuuma caurulē uz trim dažādiem debess objektiem – Jupitera, Neptūna un Zemes. Jupitera un Neptūna gravitācija tiek modelēta ar elektromagnētu. Zīmējumā attēlots eksperimenta stroboskopiskais attēls. Dzelzs lodītes atrašanās vieta kritiena laikā iezīmēta ar punktu. Zināms, ka brīvās krišanas paātrinājums uz šiem debess objektiem gZeme<gNeptūns<gJupiters.
 
Ņūtona caurulīte.png Stroboskops6.svg
 
1. Kurš eksperimenta attēls atbilst katram debess objektam?
\(A\) —
\(B\) —
\(C\) —
 
Aplūko vēl vienu stroboskopisko attēlu. Eksperimentētājs apgalvo, ka tā izskatīsies dzelzs lodītes brīvais kritiens Neptūna gravitācijas laukā. Pieņem, ka stroboskopiskajā attēlā uzliesmojuma intervāls 0,23 \(s\) un vienas rūtiņas mala zīmējumā atbilst 0,15 metriem dabā.
 
Stroboskops Neptuns.svg
 
2. Aprēķini brīvās krišanas paātrinājuma vērtību uz Neptūna!
Atbildi noapaļo līdz diviem cipariem aiz komata!
\(g =\) ms2
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!