Planētu kustība apkārt Saulei notiek Saules gravitācijas spēka iedarbībā un pakļaujas zināmām likumsakarībām, kuras atklāja vācu astronoms un matemātiķis Johanness Keplers, analizējot savāktos datus par Marsa kustību.
Pirmais Keplera likums: Visas planētas riņķo ap Sauli pa elipsi, kuras vienā fokusā atrodas Saule.
Secinājums:
Planētas attālums no Saules mainās apriņķošanas perioda laikā - tuvāko punktu Saulei sauc par perihēliju un tālāko par afēliju.
Zināšanai:
Zeme ziemas laikā atrodas tuvāk perihēlijam - tātad Saulei, savukārt vasarā tālāk no Saules - afēlijā.
Otrais Keplera likums: Taisne, kas savieno Sauli un planētu, vienādos laika sprīžos apraksta vienādus laukumus.
Secinājums:
Planētas rotācijā ap Sauli mainās tās kustības ātrums. Lielākais tas ir perihēlijā - Zemei ziemā un mazākais afēlijā - Zemei vasarā.
Trešais Keplera likums: Jebkuru divu planētu apriņķošanas periodu kvadrāti attiecas tāpat kā to orbītu lielo pusasu kubi.
Secinājums:
Jo tālāk no Saules atrodas planēta savā kustībā, jo ilgāks ir tās apriņķošanas periods.