Saules gravitācijas spēka dēļ planētu kustība notiek apkārt Sauli un pakļaujas likumsakarībām, kuras atklāja vācu astronoms un matemātiķis Johanness Keplers, analizējot savāktos datus par Marsa kustību.
Pirmais Keplera likums: Planētas rotē ap Sauli pa elipsi, kuras vienā no fokusiem atrodas Saule.
Secinājums:
Planētas attālums no Saules mainās apriņķošanas perioda laikā - tuvāko punktu Saulei sauc par perihēliju un tālāko par afēliju.
Zināšanai:
Zeme ziemas laikā atrodas tuvāk perihēlijam - tātad Saulei, savukārt vasarā tālāk no Saules - afēlijā.
Otrais Keplera likums: Vektors, kas savieno Sauli un planētu, apraksta vienādus laukumus vienādos laika sprīžos.
Secinājums:
Rotejot ap Sauli, planētai mainās tās kustības ātrums. Lielākais tas ir perihēlijā - Zemei ziemā un mazākais afēlijā - Zemei vasarā.
Trešais Keplera likums: Jebkuru divu planētu apriņķošanas periodu kvadrātu attiecība ir vienāda ar to orbītu lielo pusasu kubu attiecību.
Secinājums:
Jo lielāks ir planētas attālums no Saules, jo ilgāks ir tās apriņķošanas periods.