5. Darbs, jauda, Džoula - Lenca likums

 

$A = \mathit{IU}\Delta t$, kur

 

\(I\) — elektriskās strāvas stiprums, \(A\) (ampērs)

\(U\) — spriegums, \(V\) (volts)

\(Δt\) — laiks, \(s\) (sekunde)

 

Strāvas paveikto darbu laika vienībā raksturo elektriskā jauda.

Elektrisko jaudu aprēķina pēc formulas:

 

$P=\frac{A}{\Delta t}$, kur

\(A\) — elektriskās strāvas darbs, \(J\) (džouls)

\(P\) — elektriskā jauda, \(W\) (vats)

\(Δt\) — laiks, \(s\) (sekunde)

 

Elektriskās jaudas mērīšanai izmanto vatmetrus:

 

 

Patērēto elektroenerģiju izsaka vatsekundēs:

\(1\ W·s = 1\ J\ \)

 

Sadzīvē parasti lieto kilovatstundu: $(1 \mathit{kW}·h = 1000 W· 3600 s = 36· {10}^5 W·s).$ un mērīšanai izmanto elektroenerģijas skaitītājus:

 

 

No formulas $A = \mathit{IU}\Delta t$ un $P=\frac{A}{\Delta t}$ iegūst formulu $P=I\cdot U$, kuru arī var izmantot strāvas jaudas aprēķināšanai.

 

Visiem vadītājiem piemīt elektriskā pretestība, tāpēc elektriskā strāva izraisa vadītāju sasilšanu. Strāvas radītais siltuma daudzums var būt gan lietderīgs (piemēram, elektriskā tējkanna), gan nelietderīgs (piemēram, instalācijas vadu pārkaršana).

Siltuma daudzumu, kas izdalās vadītājā nosaka pēc Džoula – Lenca likuma:

  

$Q=I^2\mathit{Rt}$, kur

 

\(Q\) — siltuma daudzums, \(J\)

\(I\) — strāvas stiprums, \(A\)

\(R\) — pretestība, $\mathrm{\Omega }$

\(t\) — laiks, \(s\)