Ja tievā neizstiepjamā diegā iekārtu mazu lodīti izvirza no līdzsvara stāvokļa un palaiž vaļā, tad lodīte sāk periodiski pārvietoties uz vienu un otru pusi. Šādu lodītes kustību sauc par svārstību kustību, bet izveidoto modeli par diega svārstu jeb matemātisko svārstu. Šajā gadījumā pieņem, ka diegam nav masas.
Svārsta kustību var uzskatīt par vienkāršu harmonisku kustību. Diega svārsta svārstību periods ir atkarīgs tikai no svārsta garuma \(l\) un brīvās krišanas paātrinājuma \(g\). Jo garāks svārsts, jo lielāks ir svārstību periods.
Svārstību periodu aprēķina pēc formulas:
,
kur
\(T\) - svārstību periods, \(s\)\(l\) - svārsta garums, \(m\)
\(g\) - brīvās krišanas paātrinājums,
- matemātiska konstante, kuras aptuvenā vērtība ir \(3,14\)
Diega svārsta svārstību perioda mērvienība SI sistēmā ir sekunde \((s)\).