Katru dienu mums nākas sastapties ar inerci un tādēļ šai parādībai mēs nepievēršam lielu uzmanību.
Ja grāmata stāv uz galda, tad uz to darbojas zemes pievilkšanas spēks un balsta reakcijas spēks. Abi šie spēki kompensē vien otru, tādēļ grāmata paliek miera stāvoklī.
Ja mašīna brauc ar nemainīgu ātrumu, tad mašīnas radītais vilcējspēks ir tikpat liels, kā pretestības spēks, kas mašīnu bremzē. Abi šie spēki kompensē vien otru, tādēļ mašīnas braukšanas ātrums paliek nemainīgs.
Ja mašīna brauc ar nemainīgu ātrumu, tad mašīnas radītais vilcējspēks ir tikpat liels, kā pretestības spēks, kas mašīnu bremzē. Abi šie spēki kompensē vien otru, tādēļ mašīnas braukšanas ātrums paliek nemainīgs.
Inerce ir ķermeņa tieksme pretoties ātruma maiņai (pretoties spēkam, kas cenšas to paātrināt/palēnināt). Jo lielāka ķermeņa masa, jo lielāka tā inerce. Tātad, masa ir inerces mērs. Jo lielāka ķermeņa masa, jo lielāks spēks vajadzīgs, lai mainītu ķermeņa ātrumu.
Pirmais Ņūtona likums, jeb inerces likums:
Katrs ķermenis paliek miera stāvoklī vai turpina savu vienmērīgu taisnlīnijas kustību, kamēr tam pieliktie spēki to neizmaina.
Ja uz ķermeni neiedarbojas citi ķermeņi vai arī, ja to iedarbība savstarpēji kompensējas, ķermenis saglabā miera vai vienmērīgas taisnvirziena kustības stāvokli, citiem vārdiem sakot, ja uz ķermeni radītais kopspēks ir nulle, tad kustības ātruma izmaiņa arī ir vienāda ar nulli.
Noskaties video par inerci:
Video apraksts:
Ja apakšējo diegu parauj strauji, tas pārtrūkst, jo atsvars inerces dēļ nepaspēj iekustēties. Ja apakšējo diegu ar tādu pašu spēku velk lēnām, pārtrūkst augšējais diegs. Uz augšējo diegu darbojas divi spēki: vilcējspēks un atsvara svars, bet uz apakšējo - tikai vilcējspēks.
Noskaties video par inerci: