Lielumus nav iespējams izmērīt pilnīgi precīzi, jo nav tādu mērierīču. Tāpēc, mērot kādu fizikālo lielumu, iegūtais mērskaitlis vienmēr atšķiras no tā patiesās vērtības. Iegūto atšķirību sauc par mērījuma kļūdu.
Pēc rakstura atšķir sistemātiskās kļūdas un gadījuma kļūdas.
Sistemātiskās kļūdas izraisa mērierīces:
Tukšiem svariem būtu jārāda \(0,00\ mg\)
Tā ir nemainīga kļūda, kas paliek nemainīga visiem mērījumiem. Sistemātiskās kļūdas cēlonis — nepareiza mērierīces kalibrēšana vai mērierīces nepareiza lietošana. Sistemātiskās kļūdas iedala trīs veidos.
1. Instrumentālā kļūda (piemēram, svari ir novietoti uz slīpās virsmas nevis uz horizontālās virsmas).
2. Vides kļūda, kas rodas apkārtējās vides stāvokļa izmaiņas dēļ (piemēram, mitrums, spiediens, magnētiskais vai elektrostatiskais lauks).
2. Vides kļūda, kas rodas apkārtējās vides stāvokļa izmaiņas dēļ (piemēram, mitrums, spiediens, magnētiskais vai elektrostatiskais lauks).
Vides kļūdas var samazināt, veicot dažus pasākumus laboratorijā (piemēram, temperatūras un mitruma kontrole).
3. Novērošanas kļūda
Nepareizi nolasīts mērījums bildē pa kreisi.
Gadījuma kļūdas izraisa ārējie apstākļi, kas nejauši ietekmē mērījumus. Rezultātā, mērot vienu un to pašu lielumu, iegūst atšķirīgus mērskaitļus. Piemēram, skolēni atver un aizver durvis, kad tiek mērīts spiediens.
Gadījuma kļūdas lielums ir mainīgs, jo ir atkarīgs no ārējo faktoru izmaiņas.
Svarīgi!
Lai palielinātu mērījumu precizitāti, mērījumi jāatkārto vairākas reizes.