Materiāla punkta kustības raksturošanai izmanto vektoriālu lielumu – ātrumu, kurš raksturo kustības straujumu un tās virzienu.
 
YCUZD_220629_3976_78.svg
 
Lai laika posmā Δt kustības ātrums mainās par Δv.
 
YCUZD_220629_3976_79.svg
 
Līklīnijas kustībā ātruma izmaiņa Δv sadalās divās komponentēs:
Δvt — (tangenciālā komponente) raksturo ātruma skaitliskās vērtības izmaiņu;                                                                        
Δvn — (normālā komponente) raksturo ātruma vektora virziena izmaiņu.
 
YCUZD_220629_3976_80.svg
 
Δvt=v1v
 
Lielumu, kurš raksturo ātruma izmaiņas straujumu, sauc par paātrinājumu. Paātrinājumam ir divas komponentes:
at — paātrinājuma tangenciālā komponente, kas raksturo ātruma skaitliskās vērtības izmaiņu. Tās virziens sakrīt ar ātruma vektora virzienu, ja kustība ir paātrināta, vai ir pretējs ātruma vektora virzienam, ja kustība palēnināta.
an — paātrinājuma normālā komponente, ko mēdz saukt arī par centrtieces paātrinājumu:
 
an=v2R=w2R, kur w — leņķiskais ātrums. Šī komponente raksturo ātruma vektora virziena izmaiņu.
 
YCUZD_220629_3976_81.svg
 
Materiāla punkta kustības pa riņķa līniju aprakstam arī izmanto leņķisko paātrinājumu.
Leņķiskais paātrinājums ir fizikāls lielums, kas raksturo leņķiskā ātruma izmaiņu laikā. Tā mērvienība SI sistēmā ir radiāns uz sekundi kvadrātā (rads2). Leņķisko paātrinājumu apzīmē ar grieķu alfabēta burtu ϵ (epsilons). Tā skaitlisko vērtību var uzzināt, lineāro tangenciālo paātrinājumu at dalot ar riņķa līnijas rādiusu:
 
ϵ=atR.
 
Salīdzinām virzes kustības un rotācijas kustības vienādojumus:
 
 
Virzes kustība
Rotācijas kustība
Vienmērīga kustība
x=x0+vxtv=const
ϕ=ϕ0+wtw=const
Vienmērīgi paātrināta kustība
a=constax=vxv0xt
vx=v0x+axtx=x0+v0xt+axt22xx0=sx=v0xt+axt22sx=v0x+vx2t2asx=vx2v0x2
ϵ=constϵ=ww0t
w=w0+ϵtϕ=ϕ0+w0t+ϵt22ϕϕ0=Δϕ=w0t+ϵt22ϕϕ0=Δϕ=w0+w2t2ϵΔϕ=w2w02