Ir nepieciešams atkārtot iepriekšējo gadu teoriju:
Ķermeņa svara palielināšanos, ko izraisa ķermeņa paātrināta kustība, sauc par pārslodzi.
Pārslodzi var aprēķināt, dalot ķermeņa svaru ar smaguma spēku. Piemēram, kad cilvēks stāv uz zemes, pārslodze ir vienāda ar \(1\).
 
YCUZD_220629_3976_106 (1).svg
 
PFsm=Frmg=1
 
Kad ķermenis brīvi krīt, tad pārslodze ir vienāda ar \(0\). Piemēram, kosmonauts atrodas bezsvara stāvoklī, raķetei atrodoties orbītā vai brīvajā krišanā.
 
YCUZD_220629_3976_107 (1).svg
 
PFsm=Frmg=0mg=0
 
Kā aprēķināt kosmonauta pārslodzi, kad raķete startē?
 
YCUZD_220629_3976_109 (1).svg
 
Pēc otrā Ņūtona likuma Frmg=maFr=mg+ma.
 
Tātad pārslodze ir vienāda:
 
PFsm=Frmg=mg+mamg=g+ag=1+ag
 
Raķetes nolaišanās laikā notiek bremzēšana. Situācija ir līdzīga braukšanai liftā uz leju:
 
YCUZD_220826_4194_Fizika 12.kl_20 (1).svg
 
Pēc otrā Ņūtona likuma:
 
Frmg=maFr=mg+ma
 
Pārslodze ir vienāda:
 
PFsm=Frmg=mg+mamg=g+ag=1+ag.
 
Secinājums: Kosmonauts ir pakļauts pārslodzei gan raķetes palaišanas, gan nolaišanās laikā. Pārslodzes lielums ir atkarīgs no paātrinājuma, ar kuru raķete startē vai bremzē.
Pārslodzē palielinājās cilvēka iekšējo orgānu svars. No tā izriet, ka palielinājās spēks, ar kuru orgāni darbojas gan uz cilvēka skeletu, gan cits uz citu. Tas var radīt sāpju sajūtu. Liela pārslodze ir bīstama cilvēka veselībai.