Pirms sāc lasīt teoriju par siltumapmaiņu, atkārto teoriju:
Siltumapmaiņa — siltumenerģijas izplatīšanās process ķermeņos vai ķermeņu sistēmās.
Siltumapmaiņa var notikt trīs veidos: siltuma vadīšana, siltuma starojums un konvekcija. Visi trīs uzskatāmi parādīti attēlā.
 
518.png
 
Pateicoties siltuma starojumam no uguns, katliņš tiek sildīts, Mūsu roka jūt, kā sakarst katliņa rokturis. Tas notiek siltuma vadīšanas dēļ. Vienlaicīgi katliņā notiek ūdens cirkulācija - konvekcija.
Konvekcija ir siltumapmaiņa, kas saistīta ar vielas pārnesi.
Konvekcijas cēloni varbūt dažādi: temperatūras, blīvuma vai spiediena starpība. Konvekcija ir iespējama tikai šķidrumos un gāzēs. Izšķir brīvo konvekciju un piespiedu konvekciju. Brīvā konvekcijā vielas sajaukšanās notiek patvaļīgi. Savukārt piespiedu konvekciju rada ar sūkņiem vai ventilatoriem.
Katliņā brīvā konvekcija notiek atsevišķu šķidruma daļiņu nevienmērīgas sasilšanas rezultātā. 
Siltuma vadīšana ir siltumapmaiņa, kurā enerģija tiek pārnesta saskaroties vielas molekulām vai atomiem. Process notiek temperatūru starpības dēļ.
Siltuma vadīšana iespējama cietos, šķidros un gāzveida materiālos un ķermeņos. Vietās ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā izlīdzinās gan vielas daļiņu siltumkustības intensitāte, gan temperatūra.
Siltuma starojums ir elektromagnētiskais starojums, ko izstaro ķermeņi, kuru temperatūra ir lielāka par 0K.
Siltuma starojuma rēķinā Zeme saņem siltumu no Saules.
Jebkurš ķermenis, kura temperatūra ir lielāka par absolūto nulli (\(T>0\ \mathrm{K}\)), izstaro siltuma enerģiju infrasarkano staru veidā. Jo augstāka temperatūra, jo vairāk siltuma tiek izstarots. Un otrādi. Jo mazāka ir ķermeņa temperatūra, jo mazāk ir izstarotais siltums.
Ķermeņi arī absorbē to siltumu, ko izstaro citi ķermeņi. No tā izriet, ka siltumapmaiņa notiek arī starp ķermeņiem, kam ir vienāda virsmu temperatūra.