Lai noskaidrotu no kā ir atkarīga ķermeņa impulsa izmaiņa, izdarīsim dažus \(2\). Ņūtona likuma formulas pārveidojumus. Tā kā spēka darbības virziens varētu būt arī pretējs kustības virzienam, tad vienādojumus rakstīsim projekciju formā:
Šeit:
- ķermeņu mijiedarbības spēka projekcija uz \(X\) ass, \(N\)
\(m\) - ķermeņa masa, \(kg\)
\(Δt\) - spēka darbības ilgums uz ķermeni, \(s\)
- ķermeņa kustības sākuma un beigu ātruma projekcijas uz \(X\) ass, \(m/s\)
- ķermeņa sākuma, beigu impulsa un impulsa izmaiņas projekcijas uz \(X\) ass.
Apskatot divas pēdējās sakarības var secināt, ka ķermeņa impulsa izmaiņa ir atkarīga no spēka, kas darbojas uz ķermeni un šī spēka darbības ilguma.
Reizinājumu \(F*Δt\) fizikā sauc par spēka impulsu.
Spēka impulsa mērvienība \(SI\) sistēmā ir \(N*s\).
Secinājumi:
1. Spēka impulss ir vienāds ar ķermeņa impulsa izmaiņu.
2. Ķermeņa impulsa izmaiņu var panākt:
a) īslaicīgi iedarbojoties ar lielu spēku
b) ilgākā laika intervālā iedarbojoties ar mazāku spēku.
3. Sadursmēs mijiedarbības spēka lielumu nosaka sadursmes laika intervāla \(Δt\) ilgums:
Kaskadieri, izpildot lēcienus no liela augstuma, piezemējas uz piepūstiem gaisa spilveniem, tādējādi paildzinot sadursmes ilgumu un samazinot spēku , kas darbojas uz ķermeni.
Savukārt vingrotāji, izpildot nolēcienus no kāda vingrošanas rīka, lai iegūtu augstāku vērtējumu, piezemējas praktiski taisnām kājām, samazinot sadursmes ilgumu līdz minimumam, bet ļoti palielinot spēku, kāds jāiztur sportista kājām. Treniņos izmanto vingrošanas paklājus, kas pagarina sadursmes ilgumu un samazina slodzi sportista locekļiem.