Ja no kāda augstuma \(H\) virs zemes ķermeni izsviež horizontāli ar ātrumu , tad ķermeņa kustību varam apskatīt kā divu neatkarīgu kustību rezultātu. Par koordinātu sistēmas sākumpunktu izvēlamies izsviešanas punktu, \(x\) asi izsviešanas virzienā un \(y\) asi virzienā lejup.
\(I\) - vienmērīga kustība horizontālā (\(X\) ass) virzienā, jo neievērojam gaisa pretestību:
- Izsviešanas ātruma projekcija uz \(x\) ass jebkurā trajektorijas punktā ir vienāda ar izsviešanas ātruma moduli .
- Ja ir zināms lidojuma ilgums \(Δt\), tad var aprēķināt sviediena tālumu \(l\):
\(II\) - vienmērīgi paātrinātā kustībā vertikāli lejup (brīvā kritienā, jo neievērojam gaisa pretestību)
- Vertikālās kustības ātruma projekciju aprēķina pēc brīvā kritiena sakarības (sākuma ātrums ir 0):
- Kritiena augstums \(H\) saistās ar koordināti \(y\) un krišanas - lidojuma ilgumu \(Δt\) :
\(III\) - par rezultējošo kustību:
- Kustības trajektorija ir parabola.
- Abām kustībām vienāds raksturlielums ir lidojuma laiks \(Δt\), kuru var aprēķināt, ja dots izsviešanas augstums \(H\):
- Ķermeņa rezultējošo ātrumu \(v\) veido abu kustību ātrumu vektoriāla summa un tas vērsts pa trajektorijas punkta pieskari.
- Rezultējošā ātruma \(v\) moduli jebkurā trajektorijas punktā var aprēķināt izmantojot Pitagora teorēmu vai mehāniskās enerģijas nezūdamības likumu:
- Leņķis kādā pret horizontu ķermenis tiecas pret zemi atrodams, izmantojot kādu no trigonometriskām funkcijām, piemēram, tangensu: