3. Elektriskā pretestība. Oma likums

 

 

Viendabīgam vadītajam elektrisko pretestību aprēķina šādi:

 

$R=\frac{\mathrm{\rho }l}{S}$, kur :

R - vadītāja pretestība,

S - vadītāja šķērsgriezuma laukums,

l - vadītāja garums,

ρ - īpatnēja pretestība (Ω·m).

 

1827. gadā Oms eksperimentāli noskaidroja, ka:

 

 

Šo sakarību sauc par Oma likumu ķēdes posmam.

 

Ja strāvas avotam, kura EDS ir  ε, pieslēgts patērētājs ar pretestību R, tad ķēdē plūst strāva I. Strāvai pretestību rada gan patērētājs, gan strāvas avots. Strāvas avota pretestību apzīmē ar r un to sauc par ķēdes iekšējo pretestību. Patērētāju kopējo pretestību R sauc par ķēdes ārējo pretestību. Iepriekš minētos lielumus saista Oma likums pilnai ķēdei :

 

Ja strāvas avotam nav pieslēgts patērētājs, tad spriegums uz strāvas avota spailēm ir vienāds ar ε.

 

Ja strāvas avotam pieslēdz patērētāju, kura pretestība ir R, tad uz strāvas avota spailēm spriegums:

$U=I\cdot r$ vai $U=\mathrm{ϵ}-\mathit{Ir}$

 

Ja R tiecas uz nulli, tad saka, ka ķēdē ir īsslēgums.