Par elektrisko strāvu sauc lādētu daļiņu virzītu kustību.
Šo kustību izraisa spēks, kas darbojas uz lādētām daļiņām. Šāds spēks rodas, piemēram, ja vadītāja galiem ir pieslēgts strāvas avots. Bet strāva var plūst jebkurā vidē, kur radīts elektriskais lauks un atrodas brīvās lādētas daļiņas. Tas varētu būt gan elektroni, gan joni. Par strāvas virzienu pieņem pozitīvi lādēto daļiņu kustības virzienu elektriskajā laukā.
Simulācijā var redzēt elektronu kustību vadā, strāvas virziens vērsts pretēji elektronu kustības virzienam:
Šķidrumos strāvu veido gan pozitīvie, gan negatīvie joni. Strāvas virziens sakrīt ar pozitīvo jonu kustības virzienu:
Svarīgi!
Elektrisko strāvu raksturo strāvas stiprums.
Strāvas stiprums \(I\) ir vienāds ar elektrisko lādiņu, kas laika vienībā izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu:
,kur
\(Δt\) – laiks,
\(Δq\) – lādiņš.
Strāvas stiprums ir skalārs lielums.
Strāvas stipruma SI vienība ir ampērs \(A\).
Ja strāvas stiprums laikā nemainās, tad šādu strāvu sauc par līdzstrāvu.
Ja strāvas stiprums laikā mainās, tad strāvu sauc par maiņstrāvu.
Strāvas stiprumu mēra ar ampērmetru, kuru ieslēdz virknē ar patērētāju:
