Maiņstrāva — strāva, kurai strāvas stiprums un virziens laikā mainās.
Ja homogēnā magnētiskajā laukā sāk rotēt rāmītis, tad tajā inducējas mainīgais elektrodzinējspēks, kurš rada maiņstrāvas uzspiestās svārstības.

Maiņstrāvas iegūšana
Strāvas stipruma momentāno vērtību nosaka pēc formulas
, kur
\(i\) – strāvas momentānā vērtība \(A\);
– strāvas maksimālā vērtība jeb amplitūda \(A\);
\(ω\) – rāmīša kustības leņķiskais ātrums, \(rad/s\) (radiāni sekundē);
\(t\) – laiks, \(s\).
Leņķisko ātrumu (ciklisko frekvenci) aprēkina pēc formulas
, kur \(T\) — maiņstrāvas periods, \(s\).
Maiņstrāvas periods ir vismazākais laika intervāls, pēc kāda strāvas stipruma vērtības atkārtojas.
Savukārt, periodu skaits laika vienībā ir maiņstrāvas frekvence.
, kur \(f\) – frekvence, \(Hz\).
Visām maiņstrāvas elektroierīcēm, vienmēr tiek uzrādītas sprieguma un strāvas efektīvās vērtības, kas ir maiņstrāvas raksturlielumi.
Maiņstrāvas sprieguma un strāvas efektīvās vērtības aprēķina pēc formulas
un