Atomamod2.svg
 
Ķermeņi sastāv no daļiņām, kuras pamatā var uzskatīt par nesadalāmām un dažādos procesos nemainīgām. Šīs daļiņas sauc par elementārdaļiņām. Zināmākās no tām: elektrons, protons, neitrons.
 
Daudzas elementārdaļiņas spēj mijiedarboties savā starpā ar spēku, kas daudzkārt pārsniedz to gravitācijas mijiedarbību. Par šādām daļiņām saka, ka tām piemīt elektriskais lādiņš un šis lādiņš nav atdalāms no daļiņas.
 
Eksperimentāli pierādīts, ka dabā pastāv divu veidu elektriskie lādiņi:
  • pozitīvi lādiņi
  • negatīvi lādiņi
 
Dabā pastāv minimālais elektriskais lādiņš, kurš piemīt visām lādētām elementārdaļiņām un kuru sauc par elementārlādiņu.
Elementārlādiņu apzīmē ar \(e\) un tā modulis ir e=1,61019 \(C\). (SI mērvienību sistēmā elektriskā lādiņa vienība ir kulons un to apzīmē ar \(C\)).
  
Elektronam piemītošo elementārlādiņu pieņēma par negatīvu, bet protonam par pozitīvu.
Svarīgi!
Jebkuru elektrisko lādiņu \(q\) var izteikt kā elementārlādiņa reizinājumu ar veselu skaitli:
q=±Ne, kur \(N\) ir vesels skaitlis. Lādiņš, kura lielums ir 41019, neeksistē!
Jau 18. gs. vidū B. Franklins izteica hipotēzi, ka elektrisko lādiņu nav iespējams iznīcināt, ne arī radīt. Vēlāk zinātnieki šo domu noformulēja kā elektriskā lādiņa nezūdamības likumu:
Noslēgtā sistēmā visu ķermeņu elektrisko lādiņu algebriskā summa ir nemainīga.
q1+q2+q3+.....+qn=const