Ja siltumapmaiņas procesos mainījusies ķermeņa temperatūra (tātad iekšējā enerģija), tad ķermenis ir saņēmis vai atdevis noteiktu enerģijas daudzumu - siltuma daudzumu. Šo siltuma daudzumu var aprēķināt pēc sakarības:
 
Q=cm(t2t1), kur
\(Q\) - saņemtais vai atdotais siltuma daudzums, \(\mathrm{J}\)
\(c\) - vielas īpatnējā siltumietilpība, JkgK
\(m\) - ķermeņa masa, \(\mathrm{kg}\)
t2 - ķermeņa temperatūra siltumapmaiņas procesa beigās, \(\mathrm{°C}\)
t1 - ķermeņa temperatūra siltumapmaiņas procesa sākumā, \(\mathrm{°C}\)
 
Ja aprēķinu rezultātā iegūts negatīvs rezultāts - tas nozīmē vienīgi to, ka ķermenis siltumu atdevis!
 
Tā kā viens Celsija grāds ir skaitliski vienāds ar vienu Kelvina grādu \(\mathrm{1\ °C = 1\ K}\), tad līdzīgu sakarību var izmantot, ja temperatūras dotas Kelvina grādos T1,T2:
Q=cmT2T1
 
Ja siltumapmaiņas procesā zināms, par cik grādiem izmainījās ķermeņa temperatūra \(Δt\) vai \(ΔT\), bez informācijas par sākuma vai beigu temperatūrām, tad siltuma daudzumu var aprēķināt pēc sakarībām:
 
Q=cmΔt vai Q=cmΔT, kur
\(c\) - ķermeņa vielas īpatnējā siltumietilpība, JkgK
\(m\) - ķermeņa masa, \(\mathrm{kg}\).
 
Ja ķermeņa iekšējo enerģiju palielina ar sildītāja palīdzību, var noderēt kurināmā sadegšanas siltuma aprēķināšanas formula:
 
Q=ηqm, kur
\(η\) - sildītāja lietderības koeficients, procenti pārveidoti decimāldaļā
\(q\) - kurināmā īpatnējais sadegšanas siltums, Jkg
\(m\) - kurināmā masa, \(\mathrm{kg}\)
\(Q\) - sildītāja atdotais siltuma daudzums ķermenim, \(\mathrm{J}\).