Šķidrumu īpašības
Svarīgi!
Šķidrumam ir robežvirsma, kas atdala šķidrumu no apkārtējās vides. Šo robežvirsmu sauc par šķidruma brīvo virsmu.
Uz šķidruma molekulām, kas atrodas šķidruma iekšienē, darbojas citu molekulu pievilkšanas spēki, kuru kopspēks ie vienāds ar 0. Savukārt uz virsmas slāņa molēkulām darbojas nekompensēts spēks, jo gāzes molekulas pievelk šķidruma molekulas krietni vājāk. Šīs spēks vērsts uz šķidruma iekšieni. Rezultātā notiek neliela virsmas saraušanās. Rodas virsmas spraigums, kuru var raksturot ar spraiguma spēku.
 
Šķidruma virsmas slāņa īpašību sarauties raksturo virsmas spraiguma koeficients.
Vismas spraiguma koeficientu nosaka pēc formulas:
σ=Fl, kur
\(F\) – virsmas spraiguma spēks, \(N\)
\(l\) – virsmas robežas garums, \(m\)
Virsmas spraiguma koeficientu mēra ņūtonos uz metru (\(N/m\)).
 
Virsmas spraiguma koeficients ir atkarīgs gan šķidruma īpašībām, gan no temperatūras.

Svarīgi!
Ja šķidruma molekulas spēcīgāk pievelkas pie cietas vielas molekulām nekā pievelkas savā starpā, tad šķidrums slapina šo cieto vielu (piemēram, ūdens slapina tīru stiklu).
Svarīgi!
Ja šķidruma molekulas vājāk pievelkas pie cietas vielas molekulām nekā pievelkas savā starpā, tad šķidrums šo cieto vielu neslapina (piemēram, ūdens neslapina parafīna virsmu).
 
Slapināšanai ir būtiska nozīme ikdienā. Mazgāšanas līdzekļi palielina ūdens slapināšanas spēju.
Mitruma saglabāšanās augsnē, papīra dvieļu spēja uzsūkt ūdeni, ūdens un minerālvielu izplatīšanās augos – tie ir tikai daži piemēri, kur svarīga nozīme ir kapilārajām parādībām.
 
Atsauce:
http://www.dzm.lu.lv/fiz/IT/F_11/default.aspx@tabid=3&id=310.html