2. Spoguļi

 

 

Izšķir \(2\) veidu spoguļus - plakanos un sfēriskos spoguļus.

 

  

Priekšmeta attēls vienmēr atrodas tieši tādā pašā attālumā no spoguļa kā pats priekšmets. Tādēļ, lai redzētu priekšmeta attēlu visā augstumā, spoguļa augstums var būt divreiz mazāks nekā priekšmeta augstums.

Aiz spoguļa zīmē iedomātus gaismas staru turpinājumus, kas ir šķietami gaismas stari.

 

Ar plakanu spoguli iegūto šķietamo attēlu nav iespējams projicēt uz ekrāna. Jebkuru reālu attēlu var projicēt uz ekrāna kā projektora attēlu uz baltās tāfeles.

 

Ir divu veidu sfēriskie spoguļi - ieliekti un izliekti spoguļi.

Izliektā spogulī vienmēr iegūst samazinātu, tiešu un šķietamu attēlu.

Jebkuram sfēriskam spogulim ir galvenā optiskā ass un fokuss \(F\). Galvenā optiskā \(OP\) ass ir iedomāta līnija, kas iet caur fokusu un spoguļa viduspunktu. Jebkuru citu līniju, kura iet caur fokusu un spoguļa virsmu, sauc par optisko blakusasi. Fokuss \(F\) ir punkts, kurā krustojas atstarotie gaismas stari vai gaismas staru turpinājumi, kuri pirms atstarošanās ir paralēli galvenajai optiskajai asij. Izliektam spogulim fokusa punktā krustojas gaismas staru turpinājumi.

 

 

Ieliektā spogulī var iegūt gan šķietamu, gan reālu, gan samazinātu, gan vienlielu, gan palielinātu, gan tiešu, gan apgrieztu attēlu.

 

Spoguļa formula:

 

$\pm \frac{1}{F}=\frac{1}{d}\pm \frac{1}{f}$, kur \(d\) — priekšmeta attālums līdz spoguļa polam, \(f\) — attēla attālums līdz spoguļa polam, \(F\) — fokusa attālums

 

\(F>0\), ja spogulis ir ieliekts

\(F<0\), ja spogulis ir izliekts

\(f>0\), ja attēls ir reāls

\(f<0\), ja attēls ir šķietams

 

Spoguļa palielinājums:

 

$\mathrm{\Gamma }=\frac{f}{d}=\frac{A_1{B}_1}{\mathit{AB}}$, kur \(AB\) — priekšmeta augstums, $A_1{B}_1$ — attēla augstums

 

Papildus video Reāls un šķietams attēls