Par spoguli var uzskatīt jebkuru gludu virsmu, kas atstaro pietiekami daudz gaismas, lai mēs saskatītu spoguļa veidoto attēlu.
 
1_2.svg 2_1.svg
 
Izšķir \(2\) veidu spoguļus - plakanos un sfēriskos spoguļus.
 
5_1.svg 4_1.svg spherical-g028c07f1e_1920.jpg
Svarīgi!
Plakanā spogulī vienmēr veidojas - vienliels, tiešs un šķietams attēls.
Priekšmeta attēls vienmēr atrodas tieši tādā pašā attālumā no spoguļa kā pats priekšmets. Tādēļ, lai redzētu priekšmeta attēlu visā augstumā, spoguļa augstums var būt divreiz mazāks nekā priekšmeta augstums.
Piemērs:
Lai mēs sevi apskatītu spogulī pilnā augumā, tad pietiek ja spogulis ir divas reizes īsāks nekā cilvēks. To nodrošina gaismas staru gaita. Tikai jāatceras, ka spogulis ir pareizi jānovieto.
 
YCUZD220524_3704_5.svg
Aiz spoguļa zīmē iedomātus gaismas staru turpinājumus, kas ir šķietami gaismas stari.
 
YCUZD220524_3704_6.svg
Svarīgi!
Mūsu smadzenes neatšķir reālus un šķietamus gaismas starus. Tādēļ tikai ar acīm nevar atšķirt reālus un šķietamus attēlus, jo tie mums izskatās vienādi.
Ar plakanu spoguli iegūto šķietamo attēlu nav iespējams projicēt uz ekrāna. Jebkuru reālu attēlu var projicēt uz ekrāna kā projektora attēlu uz baltās tāfeles.
 
Ir divu veidu sfēriskie spoguļi - ieliekti un izliekti spoguļi.
Piemērs:
Ieliektu spoguli izmanto, lai sakopotu gaismu vienā punktā vai vienā kūlī. Pazīstamākais izmantošanas veids ir prožektors. Ieliektus spoguļus izmanto arī siltuma un elektroenerģijas ieguvē (uzspiežot uz saitēm vari apskatīt video). Izliektus spoguļus izmanto, lai izkliedētu gaismu. Tas ir noderīgs dažādos dizaina elementos, piemēram, eglīšu rotaļlietām vai disko bumbām.
Izliektā spogulī vienmēr iegūst samazinātu, tiešu un šķietamu attēlu.
Jebkuram sfēriskam spogulim ir galvenā optiskā ass un fokuss \(F\). Galvenā optiskā \(OP\) ass ir iedomāta līnija, kas iet caur fokusu un spoguļa viduspunktu. Jebkuru citu līniju, kura iet caur fokusu un spoguļa virsmu, sauc par optisko blakusasi. Fokuss \(F\) ir punkts, kurā krustojas atstarotie gaismas stari vai gaismas staru turpinājumi, kuri pirms atstarošanās ir paralēli galvenajai optiskajai asij. Izliektam spogulim fokusa punktā krustojas gaismas staru turpinājumi.
 
YCUZD220524_3704_8.svg
 
YCUZD220524_3704_9.svg
Ieliekts spogulis gaismu sakopo. Izliekts spogulis gaismu izkliedē.
Ieliektā spogulī var iegūt gan šķietamu, gan reālu, gan samazinātu, gan vienlielu, gan palielinātu, gan tiešu, gan apgrieztu attēlu.
 
Spoguļa formula:
 
±1F=1d±1f, kur \(d\) — priekšmeta attālums līdz spoguļa polam, \(f\) — attēla attālums līdz spoguļa polam, \(F\) — fokusa attālums
 
\(F>0\), ja spogulis ir ieliekts
\(F<0\), ja spogulis ir izliekts
\(f>0\), ja attēls ir reāls
\(f<0\), ja attēls ir šķietams
 
Spoguļa palielinājums:
 
Γ=fd=A1B1AB, kur \(AB\) — priekšmeta augstums, A1B1 — attēla augstums
 
Svarīgi!
Lai pareizi izveidotu gaismas staru gaitu ir jāatceras \(2\) pamatnoteikumi:
1. Gaismas stars, kas iet paralēli galvenajai optiskai asij, pēc atstarošanās vienmēr iet caur fokusu.
2. Gaismas stars, kas iet caur fokusu, pēc atstarošanās iet paralēli galvenajai optiskajai asij.
 
Atsauce:
http://www.oocities.org/wave032002/reflection.htm
http://www.factmonster.com/dk/science/encyclopedia/reflection.html