11. Optiskās parādības. Varavīksne. Halo

Varavīksnes ārējā mala ir sarkana, turpretī iekšējā — violeta. Dažkārt var novērot blakus jeb sekundāro varavīksni ar pretēju krāsu izvietojumu. Tā rodas, kad saules gaismas stari atstarojas lietus pilienā divas reizes. 

Leņķis starp ūdens pilienā ienākošo staru ir aptuveni 42 grādi, tāpēc varavīksne redzama pie debesīm kā loks ar šādu leņķisko rādiusu.

Parasti varavīksne nav lielāka par pusloku, vienīgi brīvā atmosfērā (no lidmašīnas vai gaisa balona) un kalnos var novērot gandrīz pilna apļa varavīksni. 

 

Lai arī daudzkrāsainais varavīksnes spektrs ir nepārtraukts, pēc tradīcijas to dala septiņās krāsās. Uzskata, ka pirmais skaitli 7 ir izvēlējies Īzaks Ņūtons (1643. - 1727.), kuram skaitlis septiņi bija īpaši simbolisks. Pie tam sākotnēji viņš minēja tikai piecas krāsas - sarkano, dzelteno, zaļo, zilo un violeto, par ko viņš arī rakstīja savā „optikā”. Bet pēc tam tiecoties izveidot atbilstību starp spektra skaitļiem un atsevišķām muzikālo toņu gammām Ņūtons pievienoja šiem pieciem spektra toņiem vēl divus. Lai atcerētos secību pastāv frāzes, burti katram vārdam , kurš atbilst krāsu pirmajiem burtiem. (skatoties no augšas uz leju varavīksnei no loka malas sarkanā, oranžā, dzeltenā, zaļā, gaiši zilā, zilā (jeb indigo) un violetā.

  

 

.

Svarīgs ir šo kristālu novietojums - tiem ir jābūt paralēliem Zemei. Kad Saules gaisma trāpa šādi novietotam kristālam, kurš atrodas vajadzīgajā attālumā no Saules un no novērotāja, rodas halo.

 

 Halo var redzēt jebkurā vietā uz zemeslodes, jebkurā gadalaikā. Vislabāk saskatāmi tie ir, kad Saule atrodas zemu.

 

 

Parādība ir ļoti līdzīga varavīksnei, tikai halo rodas apkārt Saulei, nevis tai pretējā pusē, turklāt tas rodas gaismai lūstot ledus kristāliņos, nevis ūdens pilienos, kā varavīksnēm.

 

Halo bieži vien redzams nevis kā pilns aplis, bet tikai kā apļa fragmenti pa labi vai pa kreisi no Saules vai virs tās. Krāsu izvietojums halo ir pretējs kā varavīksnei.

 

 

Aplūko vēl Halo fotogrāfijas!