Ja ķermenim pievadīt siltuma daudzumu, tā temperatūra paaugstinās. Un otrādi, ja siltumu atdod, tad tā temperatūra pazeminās.
Starptautiskajā mērvienību sistēmā siltuma daudzuma vienība ir darba vienība - džouls (\(J\)).
Katra ķermeņa sasildīšanai ir nepieciešams noteikts siltuma daudzums, kurš ir atkarīgs no ķermeņa masas, no temperatūras starpības par kādu vēlamies ķermeni sasildīt, un no ķermeni veidojošās vielas. Katru vielu raksturo vielas īpatnējā siltumietilpība.
Vielas īpatnējā siltumietilpība ir fizikāls lielums, kurš ir skaitliski vienāds ar siltuma daudzumu, kuru jāpievada vielai ar masu \(1\) \(kg\), lai sasildītu vielu par \(1\) . Īpatnējās siltumietilpības mērvienība ir .
Siltuma daudzumu, kas nepieciešams ķermeņa sasildīšanai (vai kas izdalās ķermenim atdziestot) aprēķina izmantojot formulu:
vai , kur
\(Q\) — siltuma daudzums;
\(c\) — vielas īpatnējā siltumietilpība, to nolasa no tabulām;
\(c\) — vielas īpatnējā siltumietilpība, to nolasa no tabulām;
\(m\) — ķermeņa masa;
— ķermeņa sākuma temperatūra;
— ķermeņa beigu temperatūra.
— temperatūru starpība
— ķermeņa beigu temperatūra.
— temperatūru starpība
Temperatūras izmaiņas grafiks
Procesu, kurā mainās ķermeņa vai vielas temperatūra atkarībā no laika, var attēlot grafiski. Uz grafika vertikālās ass atliek temperatūru, bet uz horizontālās ass — laiku.
Grafikā attēlota vielas silšana no temperatūras \(A\) līdz temperatūrai \(B\). Siltums tiek pievadīts:
Grafikā attēlota vielas atdzišana no temperatūras \(B\) līdz temperatūrai \(A\). Siltums tiek aizvadīts:
