Strāvas stiprums ir fizikāls lielums, kas vienāds ar elektrisko lādiņu, kas laika vienībā izplūst caur vada šķērsgriezumu.
Ievēro - norunātais strāvas virziens neatbilst elektronu kustības virzienam. Elektroni dodas no (-) uz (+), bet strāvas virziens ir pieņemts pretējs.
"Elektrisko spriegumu var salīdzināt ar ūdens līmeņa starpību pirms un pēc aizsprosta. Taču svarīgs ir ne tikai aizsprosta augstums, bet arī, cik daudz ūdens tek tam pāri - straumes stiprums. Ir liela atšķirība, vai tek tikai tieva strūkliņa vai arī - liela ūdens masa. Līdzīgi ir ar elektrisko strāvu. Jo lielāks elektrisko lādiņu daudzums laika vienībā izplūst cauri, piemēram, spuldzītei, jo lielāku darbu veic elektroni un spuldzīte spīd spožāk, saka, ka ir lielāks strāvas stiprums." *Strāvas stiprumu apzīmē ar I, tā SI vienība ir ampērs (A).
1 mikroampērs = 0,000 001 A
1 miliampērs (mA) = 0,001 A
1 kiloampērs (kA) = 1000 A
1 mikroampērs = 0,000 001 A
1 miliampērs (mA) = 0,001 A
1 kiloampērs (kA) = 1000 A
Ampērs ir liela strāvas stipruma vienība. Piemēram, dzīvokļa elektriskajā tīklā degošai 100 W kvēlspuldzei cauri plūst aptuveni 0,5 A stipra strāva. Elektriskajā sildītājā strāva var sasniegt 10 A, bet kabatas kalkulatora darbināšanai pietiek ar 0,001 A.
Strāvas stipruma aprēķināšanas formula ir , kur q - lādiņš (mērvienība ir kuloni (C), t -laiks (mērvienība ir sekundes)). Taču šī formula nav pamatskolas standartā.
Līdzstrāva un maiņstrāva
Ja elektroni plūst vienā virzienā - no strāvas avota viena pola uz otru polu, tad to sauc par līdzstrāvu. Piemēram, baterijās.
Maiņstrāva ir strāva, kuras stiprums un virziens periodiski mainās.
Sadzīves elektrotīklā izmanto maiņstrāvu ar spriegumu 220 V un 50 Hz frekvenci (Eiropas standarts). Tas nozīmē, ka strāva 1 sekundē 50 reižu plūst vienā virzienā un 50 reižu otrā virzienā. Maiņstrāvas avotam nav polu. Daudzās ierīcēs ir barošanas bloks, kas maiņstrāvu pārvērš līdzstrāvā (televizoram, datoram u.c.).
Drošība
Svarīgi!
Strāvas stiprums, kas lielāks par 0,05 A , ir bīstams cilvēka dzīvībai.
Ļoti būtisks ir arī strāvas plūšanas ilgums caur cilvēka ķermeni un strāvas plūšanas ceļš. Piemēram, Ja maiņstrāvas (50 Hz) stiprums ir vairāk kā 10 mA, tad pieliktas rokas vairs pats no strāvas nevar atraut.
Sniegt palīdzību elektrotraumas gadījumā ir ļoti bīstami, jo gan cilvēka ķermenis, gan zeme, gan slapja grīda vada elektrību. Bojā var iet arī glābējs.
Sniegt palīdzību elektrotraumas gadījumā ir ļoti bīstami, jo gan cilvēka ķermenis, gan zeme, gan slapja grīda vada elektrību. Bojā var iet arī glābējs.
Atsauce:
Zini elektrību/LATVENERGO: ISBN 9984-9539-2-0, 60 lpp. il.-izmantotā literatūra: 50.-53.lpp.
http://www.jvv.lv/fizika/12klase/info_fiz/e.html