Atoms - vielas vissīkākā daļiņa, kas saglabā vielas ķīmiskās īpašības.
Dažādos eksperimentos zinātnieki eksperimentāli ir pierādījuši, ka jēbkuras vielas atoma centrā atrodas atoma kodols, ap kuru riņķo elektroni, veidojot elektronu mākoni.
Atoma kodolam piemīt elektriskais lādiņš (pozitīvs) un elektroniem piemīt elektriskais lādiņš (negatīvs). Starp kodolu un elektroniem darbojas pievilkšanās spēki.
Atoma kodols atrodas atoma centrā un tā izmēri ir aptuveni \(100000\) reižu mazāki par paša atoma izmēriem.
Zinātnieku pētījumi pierādīja, ka atoma kodols sastāv gan no protoniem (pozitīvām daļiņām), gan no neitroniem (neitrālām daļiņām).
Gan protons, gan neitrons ir smagāks par elektronu. Elektrona masa ir \(1836\) reizes mazāka nekā protona masa un \(1838\) reizes mazāka nekā neitrona masa. No tā izriet, ka praktiski visa atoma masa ir lokalizēta tā kodolā.
Svarīgi!
Kodola lādiņu nosaka protonu skaits kodolā!
Elementārlādiņš - vismazākais dabā sastopamais negatīvais vai pozitīvais elektriskais lādiņš, kas piemīt elektroniem un protoniem. SI mērvienību sistēmā lādiņu mēra kulonos - \(C\).
Elementārlādiņa, tātad arī protona un elektrona lādiņa, skaitliskā vērtība ir .
Piemērs:
Atoma sastāvdaļu elektriskā lādiņa raksturošanai izmanto tikai šo elementārlādiņu skaitu, ievērojot to zīmes.
Oglekļa atoma kodols sastāv no \(6\) protoniem. No tā izriet, ka kodola lādiņš ir \(+6\).
Elektrona lādiņš šajā sistēmā ir \(-1\).