Izdarot eksperimentu, kurā ar izolētā rokturī \(B\) nostiprinātu metālisku stienīti \(A\) savienojam vienāda lieluma uzlādētu  un neuzlādētu elektrometru vai elektroskopu, varam novērot, ka lādiņš vienmērīgi sadalās pa abiem elektrometriem. 
 
00_01_8.svg
 
Ja elektrometrus savienojam ar rokturī iestiprinātu stikla nūjiņu, tad lādiņu sadalīšanās nenotiek.
 
00_01_81.png
 
Varam secināt, ka ir vielas, kas spēj pārvadīt elektriskos lādiņus, un tādas, kas to nespēj.
 
Atkarībā no spējas pārvadīt elektriskos lādiņus vielas iedala:
  • elektrības vadītājos (vielas, kas labi vada elektriskos lādiņus):
Elektrisko lādiņu vadītāji ir visi metāli (īpaši sudrabs, varš, alumīnijs), šķidrumi, kuros ir izšķīduši sāļi, sārmi vai skābes, parasts (no krāna vai dabiska ūdens avota) ūdens, mitrs gaiss, cilvēka ķermenis.
Lai vielas vadītu elektriskos lādiņus, tajās jābūt lādētām daļiņām, kas var brīvi pārvietoties. Metālos tie ir brīvie elektroni, kas ir metāla atoma ārējie elektroni, kas var viegli pamest atomu un brīvi pārvietoties vielā. Šķidrumos tie ir sāļu, sārmu vai skābju joni, kas veidojas šīm vielām, disociējot šķidrumā.
  • elektrības izolatoros jeb dielektriķos (vielas, kas lādiņus nepārvada):
Pie elektrības izolatoriem pieder dažādas plastmasas, stikls, gumija, porcelāns, keramikas izstrādājumi, sauss gaiss, eļļas, tīrs, destilēts ūdens. 
Izolatori nevada elektriskos lādiņus, jo šajās vielās nav brīvo elektronu. Tie ir stingri piesaistīti atomam un pārvietoties nespēj. Šķidrumos neveidojas joni.
To vai materiāls vada elektriskos lādiņus, var noteikt, izmantojot uzlādētu elektroskopu (elektrometru).
Ja, turot rokā doto priekšmetu, pieskaramies uzlādētam elektroskopam un tā elektriskais lādiņš kļūst "0", tad priekšmeta materiāls ir vadītājs. Ja elektroskopa lādiņš nemainās, materiāls ir izolators (dielektriķis).
  • pusvadītājos (vielas, kuru elektrisko lādiņu pārvadīšanas spēja ir lielāka nekā izolatoriem, bet mazāka kā vadītājiem, un ir ļoti atkarīga no vides temperatūras un apgaismojuma):
Pie pusvadītājiem pieder germānijs, silīcijs, arsēns un citas vielas. Pusvadītāju materiāli ļoti plaši tiek izmantoti visās mūsdienu elektroniskajās iekārtās.