Hidrosfēra ir Zemes ūdens apvalks, ko veido Pasaules okeāna, sauszemes un atmosfēras ūdens.
Vairāk nekā 95% hidrosfēras veido Pasaules okeāna sāļais ūdens.
Saldūdens ir tikai 2,8 %. Lielākā daļa no tā atrodas kontinentu un kalnu ledājos un grūti izmantojama. Ūdens ir vienīgā viela, kas vienlaicīgi var atrasties šķidrā, gāzveida un cietā stāvoklī. Tā ir pati svarīgākā viela uz Zemeslodes, jo nepieciešama visiem dzīvajiem organismiem. Kopējais ūdens daudzums uz Zemes nemainās. Ūdens atrodas nepārtrauktā apritē starp jūru, gaisu un zemi. Saules enerģijas ietekmē ūdens iztvaiko no okeāniem, jūrām, ezeriem, upēm, purviem, augsnes un augiem, nokļūst atmosfērā, kur tas kondensējas, veidojot mākoņus.
Ūdens aprite dabā
Iztvaikošana ir vielas pāreja no šķidra vai cieta stāvokļa gāzveida stāvoklī.
Kondensācija ir vielas pāreja no gāzveida stāvokļa šķidrā stāvoklī.
Transpirācija ir ūdens iztvaikošana no augiem.
Vējš pārvieto mākoņus, rodas nokrišņi. Daļa ūdens iztvaiko, daļa iesūcas zemē (infiltrējas), veidojot pazemes ūdeņus, bet daļa pa upēm, ezeriem nokļūst atpakaļ jūrā.
Infiltrācija ir lietus, sniega un ledāju kušanas ūdeņu iesūkšanās zemē, veidojot pazemes ūdeņus.
Ūdens aprite notiek nepārtraukti.
Ūdens aprite ir process, kurā ūdens no Pasaules okeāna caur atmosfēru nonāk uz sauszemes un no sauszemes atkal Pasaules okeānā.
No okeāniem uz sauszemi tiek pārnests mitrums un siltums.
Ūdens aprite veicina minerāldaļiņu apmaiņu.
Notiek ūdens atjaunošanās.
Iztvaikojot, no sālsūdens veidojas saldūdens.
Ūdens riņķojums dažādos pasaules reģionos ir atšķirīgs. Tas atkarīgs no ūdens temperatūras un iztvaikošanas.
Iztvaikošanu ietekmē šādi faktori:
1) gaisa temperatūra,
2) gaisa mitrums,
3) virsmas raksturs,
4) nokrišņu daudzums,
5) ūdens sāļums
6) vēja ātrums,
7) reljefs.