Baltijas jūra ir viena no jaunākajām jūrām pasaulē. Tā sāka veidoties aptuveni pirms 13000 gadu, pēdējā leduslaikmeta beigās.
Izšķir 5 Baltijas jūras veidošanās stadijas:
- Baltijas ledus ezers,
- Joldijas jūra,
- Ancilus ezers,
- Litorīnas jūra,
- Pēclitorīnas jeb Limnejas jūra.
Tām dots latīniskais nosaukums pēc raksturīgākajiem gliemjiem, kuri dzīvoja tajā laikā Baltijas jūrā.
Ledājam kūstot, reljefa pazeminājums piepildījās ar ūdeni un izveidojās saldūdens baseins – Baltijas ledus ezers. Tas aizņēma visu Piejūras zemieni, jo tā ūdens līmenis bija par 50 m augstāks nekā pašreizējais Baltijas jūras līmenis.
Turpinoties ledāja kušanai, aptuveni pirms 10 300 gadiem, Baltijas ledus ezers savienojās ar okeānu, sāļie ūdeņi ieplūda ezerā. Sākās Joldijas jūras stadija. Tās līmenis bija daudz zemāks par pašreizējo jūras līmeni.
Apmēram pirms 9500 gadiem paceļoties Zemes garozai, jūra pārtapa par Ancilus ezeru. Tā līmenis bija par 5 – 6 m zemāks par patreizējo jūras līmeni, bet Kurzemes ziemeļdaļā – augstāks.
Apmēram pirms 7500 gadiem, ezera ūdeņi atkal savienojās ar okeānu, izveidojās Litorīnas jūra. Tās ūdens līmenis bija augstāks par pašreizējo Baltijas līmeni un sāļie ūdeņi pārklāja plašu tagadējo Piejūras teritoriju. Laika gaitā, pazeminoties jūras līmenim, ūdens atkāpās un atsedzās lagūnas, kur izveidojās ezeri ( Engures, Babītes u.c.). un kāpas (piemēram Baltā kāpa).
Lagūna ir no jūras ar smilšu strēli nošķirts sekls līcis.
Aptuveni pirms 2800 gadiem, samazinājās ūdens sāļums, jo savienojums, pa kuru ieplūda ūdens no okeāna, sašaurinājās. Sākās pēdējā Baltijas jūras attīstības stadija Pēclitorīnas jeb Limnejas jūra, kuru arī dažreiz sauc par Mia jūras stadiju. Šī attīstības stadija turpinās mūsdienās.
Notiek jūras iedarbība uz sauszemi, kuras rezultātā izveidojusies pludmale. Tā pasargā krastu no viļņu ārdošās darbības.
Pludmale
Pludmale ir šaura piekrastes josla, kur viļņošanās rezultātā nogulsnējas no jūras izskalotā smilts, grants, oļi, gliemežnīcas.
Jūras krastā notiek abrāzijas un akumulācijas procesi.
Akumulācija ir nogulu uzkrāšanās un krasta zonas paplašināšanās.
Abrāzija ir krastu noārdīšanās viļņu un straumju darbības rezultātā.
Vietām krasts tiek noskalots, bet citā vietā uzkrājas nogulas. Jūras piekraste laika gaitā mainās.